Phoenix (kosmiskais aparāts)

Šis raksts ir par starpplanētu zondi. Par citām jēdziena Phoenix nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Phoenix (angļu: "fēnikss") bija automātiskā zonde, kas veica Marsa virsmas izpēti ziemeļu polārajā apgabalā. Programmu vadīja Arizonas universitātes Mēness un planētu laboratorija (Lunar and Planetary Laboratory) NASA pārvaldībā. Programmā piedalījās arī citas ASV, Kanādas, Šveices, Dānijas un Vācijas universitātes, kā arī NASA, Kanādas kosmiskā aģentūra un aerokosmiskie uzņēmumi.

Phoenix
Nolaišanās uz Marsa virsmas mākslinieka skatījumā
KA veids	Marsa nolaižamais aparāts
Organizācija:	NASA
Izgatavotāji	Lockheed Martin Space Systems, Arizonas universitāte
Starts	04.08.2007. 09:26:34 UTC
Starta vieta	Kanaverala
Nesējraķete	Delta 7925
Beigu datums	02.11.2008.
NSSDC ID	2007-034A
SCN	32003
Tīmekļa vietne	http://phoenix.lpl.arizona.edu/

Kosmiskais aparāts tika palaists ar nesējraķeti Delta-2 2007. gada 4. augustā. Nolaišanās uz Marsa notika 2008. gada 25. maijā. 10. novembrī oficiāli tika paziņots par Phoenix zaudēšanu. Pēdējais signāls no nolaižamā aparāta tika saņemts 2. novembrī.

Phoenix sastāvēja no kosmiskā aparāta un nolaižamā aparāta. Paša kosmiskā aparāta vienīgā funkcija bija nogādāt nolaižamo aparātu līdz Marsam. Phoenix bija paredzēts Marsa grunts padziļinātai izpētei, kā arī atmosfēras un meteoroloģiskajiem novērojumiem. Nolaižamais aparāts nevarēja pārvietoties, toties tas bija apgādāts ar manipulatoru, ar kuru varēja veikt grunts rakšanu un ievietot minerālu paraugus ķīmiskajā laboratorijā. Liela daļa zinātniskās aparatūras tika aizgūtas no neveiksmīgās zondes Mars Polar Lander un atceltās misijas Mars Surveyor 2001 Lander.

Starts

Phoenix tika palaists 2007. gada 4. augustā 09:26:34 UTC ar nesējraķeti Delta 7925 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma 17-A. Starts tika atlikts par vienu dienu nepiemēroto laika apstākļu dēļ.

Lidojuma gaita

2007. gada 10. augustā tika veikts pirmais un lielākais no sešiem trajektorijas korekcijas manevriem. Četri dzinēji tika iedarbināti uz 3 minūtēm 17 sekundēm, palielinot zondes ātrumu par 18,5 m/s.

6. oktobrī kosmiskais starojums radīja bojājumu vadības datora atmiņā, kā dēļ zonde iegāja "drošajā režīmā". Inženieri pamazām atrada bojājumu un atgrieza kosmisko aparātu normālā darbībā. Šis starpgadījums par nedēļu aizkavēja otro plānoto korekcijas manevru. Dzinēju darbināšana tika veikta 24. oktobrī 45,9 sekundes, kas palielināja ātrumu par 3,6 m/s.

Kājas attēls, uzņemts 15 min pēc nolaišanās, lai novērotu iespējamus nenosēdušos putekļus

Phoenix nolaišanās notika 2008. gada 25. maijā Marsa ziemeļu polārajā apgabalā Vastitas Borealis ar koordinātēm 68.2°N 234.3°W. Marsa gruntij nolaižamais aparāts pieskarās 23:53:44 UTC. Pēc 15 min uz Zemes tika saņemti pirmie signāli par veiksmīgu nolaišanos. 26. maijā aptuveni 02:00 UTC tika saņemti pirmie attēli.

Darbība uz planētas virsmas

Nolaižamā aparāta manipulatora pirmā darbināšana aizkavejās, jo 2008. gada 27. maijā no Zemes nosūtītās komandas netika retranslētas ar Mars Reconnaissance Orbiter palīdzību. Izrādījās, ka MRO ultraīsviļņu radiosistēma bija īslaicīgi izslēgusies. Nesaņēmis jaunas norādes, Phoenix izpildīja 26. maijā saņemtās rezerves instrukcijas.

28. maijā Fēnikss izvērsa robotroku un uzņēma apkārtnes attēlus. 31. maijā manipulators pirmoreiz pieskārās Marsa virsmai. Ar speciālo kausu tas grunti sāka rakt pēc vairāku dienu izmēģinājumiem.

19. jūnijā NASA paziņoja, ka izraktajā bedrē gaiša materiāla metamā kauliņa lieluma pikas ir izzudušas četru dienu laikā. Tas liecināja, ka tie ir bijuši ūdens ledus gabali, kas sublimējušies pēc atsegšanas. Lai gan sausais ledus arī sublimējas, šajos apstākļos tas būtu pazudis ātrāk.

24. jūnijā tika sākta grunts paraugu analīzes sērija. Ar manipulatoru tika iegrabta grunts un nogadāta trijiem instrumentiem: gāzu analizatoram, mikroskopam un mitrās ķīmijas laboratorijai. 26. jūnijā tika iegūti pirmie rezultāti, kas rādīja, ka grunts ir mēreni sārmaina, starp pH 8 un 9. Tika atrasti magnija, nātrija, kālija un hlorīda joni; vispārējais sāļuma līmenis ir pieticīgs. Ūdens tiešā veidā netika atklāts, bet pēc paraugu uzkarsēšanas līdz 1000 °C tika konstatēts ūdens tvaiks, kas liecināja par ūdens esamību minerālos.

Attēlu galerija

• 
  Kājas attēls, uzņemts 15 min pēc nolaišanās, lai novērotu iespējamus nenosēdušos putekļus.
• 
  Viens no pirmajiem Phoenix uzņemtajiem planētas virsmas attēliem.
• 
  Nolaižamā aparāta apakša virzienā uz dienvidu kāju, rādot gaišas virsmas plankumus, kas iespējams, ir ledus.

• 
  Pirmās divas Phoenix izraktās tranšejas.
• 
  Metamā kauliņa lieluma gaiša materiāla pikas tranšejā "Dodo-Goldilocks", kas sublimējās četru dienu laikā, kas liecinaja, ka tie ir bijuši ūdens ledus gabali.
• 
  Krāsainie attēli, kas rāda ledus sublimāciju. Apakšējais kreisais stūris palielināts.

Darbības beigas

Marsa ziemeļu puslodē iestājoties ziemai, kosmiskais aparāts saņēma mazāk enerģijas. Saņemamo Saules gaismas daudzumu samazināja arī putekļu vētras. 2008. gada 28. oktobrī Phoenix iegāja drošajā stāvoklī, jo aparatūrai pietrūka elektroenerģijas. Atgriežot atpakaļ darba režīmā, tika izslēgti aparatūras sildītāji un instrumenti, bez kuriem varēja iztikt. Tas gan ilgi nelīdzēja, un 2. novembrī tika saņemts pēdējais signāls no nolaižamā aparāta. 10. novembrī oficiāli tika paziņots par Phoenix zaudēšanu.

Teorētiski ir iespēja atgūt kontroli pār Phoenix nākamajā Marsa pavasarī, kad palielināsies Saules gaismas daudzums un tiks uzlādētas baterijas, bet šāda iespēja ir maza. Problēmu rada tas, ka ziemas laikā uz aparāta saules baterijām sakrāsies sausais ledus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Phoenix.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)