Atvērt galveno izvēlni

Navesti (igauņu: Navesti jõgi) ir upe Igaunijas vidienē, Pernu kreisā krasta pieteka. Veido apmēram pusi no Pernu upes baseina. Navesti tek caur Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Navesti garums 101,7 km. Sateci ar Pernu veido 38 km attālumā no ieteces Pērnavas līcī. Lejtecē Navesti tek caur mitriem, aplūstošiem mežu masīviem, tai skaitā Somā nacionālā parka teritorijā.[1]

Navesti
Navesti pie ietekas Pernu
Navesti pie ietekas Pernu
Navesti (Igaunija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Tamsi purvs
58°48′09″N 25°47′15″E / 58.80250°N 25.78750°E / 58.80250; 25.78750
Ieteka Pernu
58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°E / 58.49361; 24.89972Koordinātas: 58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°E / 58.49361; 24.89972
Baseina valstis Karogs: Igaunija Igaunija
Garums 101.7 km
Kritums 60,2 m  
Vidējā caurtece 27,9 m³/s 
Baseina platība 3004.2 km² 
Galvenās pietekas Halliste, Sārjegi
Navesti Vikikrātuvē

Upes aprakstsLabot

Navesti ir ūdeņiem bagāta upe ar plašu vēdekļveida formas baseinu, kas aptver teritoriju no Jerves apriņķa Igaunijas vidusdaļā līdz pat Latvijas pierobežai valsts dienviddaļā. Upes kritums salīdzinoši neliels — 60,2 metri. Navesti iztek no Tamsi purva (igauņu: Tamsi soos), aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Jalametsas ciema, Jervas apriņķī.

Lejtecē Navesti plūst caur mitrāju mežiem un purvu teritorijām. Suitsnas purva apvidū (Somā nacionālā parka teritorija) veido sateci ar savu lielāko pieteku, 91,5 km garo Hallisti (pēc baseina platības pārsniedz Navesti). 12,7 km lejpus šīs sateces, pie Jēsū (igauņu: Jõesuu) ciema ietek Pernu.

Navesti sastopams sekojošas zivju sugu: augštecē — raudas un vēdzeles; vidustecē un lejtecē — raudas un līdakas.[2]

 
Navesti augštecē

Apdzīvotas vietasLabot

Tā kā Navesti tek cauri mitru mežu masīviem un purviem, iedzīvotāju blīvums tās krastos ir neliels. Upes tecējumā atrodas vien daži nelieli ciemi, lielākie no tiem — Pilistveres, Imaveres, Jeleveres un Kānso ciemi.

PietekasLabot

Nosaukums Pietekas virziens Garums
(km)
Baseins
(km²)
Pāsioja (Paasioja) kreisā pieteka   9,1 10,5
Keo grāvis (Kõo peakraav) labā pieteka   7,9 11,9
Jalametsas grāvis (Jalametsa kraav) labā pieteka   6,5 9,9
Laukas grāvis (Lauka peakraav) kreisā pieteka   4,8 15
Jeraveres strauts (Järavere oja) labā pieteka   9,6 27,5
Resnas strauts (Räsna oja) kreisā pieteka   14,8 39,3
Peanasti grāvis (Paenasti peakraav) kreisā pieteka   7,3 20,5
Retla (Retla jõgi) labā pieteka   17,4 32,3
Repu (Räpu jõgi) labā pieteka   20,4 54,7
Kabalas grāvis (Kabala peakraav) labā pieteka   8,6 11,3
Parikas strauts (Parika oja) kreisā pieteka   16,7 98
Repu (Peleniku) strauts (Räpu oja (Põleniku oja)) labā pieteka   6,1 6,9
Tēksi strauts (Medaoja) (Tääksi oja (Mädaoja)) kreisā pieteka   14,2 59,4
Naelaoja (Naelaoja) labā pieteka   8,1 17,6
Mēramas strauts (Määrama oja) labā pieteka   9,4 13,4
Tipinas strauts (Tipina oja) labā pieteka   7,9 19,7
Lehaveres strauts (Lõhavere oja) kreisā pieteka   18,2 49,7
Jeleveres grāvis (Jälevere peakraav) labā pieteka   8,7 10,3
Rēkas grāvis (Rääka kraav) kreisā pieteka   2,6 3,6
Arjadi strauts (Arjadi oja) kreisā pieteka   18,7 52,2
Sārjegi (Saarjõgi) labā pieteka   38,6 187,4
Kānso strauts (Kaansoo oja) labā pieteka   6,9 7,4
Tekeoja (Tõkkeoja) labā pieteka   4 3,8
Tondinemmes grāvis (Tondinõmme peakraav) labā pieteka   9,9 13,3
Tonoja (Toonoja) kreisā pieteka   5,8 14,5
Veneoja (Veneoja) labā pieteka   10,5 20,6
Halliste (Halliste jõgi) kreisā pieteka   91,5 1890.7
Toheras (Mēltas) strauts (Tohera oja (Mäelta oja)) labā pieteka   2,5 5,1
Siberi (Tehvri) strauts (Siberi oja (Tehvri oja)) labā pieteka   14,4 34,4
Puistas strauts (Puista oja) kreisā pieteka   3,2 6,9

AtsaucesLabot

  1. http://www.keskkonnainfo.ee/main/index.php (igauniski)
  2. [1] www.eestigiid.ee (igauniski)