Vikipēdija

Peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība

Peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība (Floating production storage and offloading (FPSO) — angļu val.) ir peldošs kuģis, kuru izmanto jūras naftas un gāzes industrijā ogļūdeņražu ieguvei un apstrādei, kā arī naftas uzglabāšanai. FPSO kuģis ir projektēts, lai saņemtu ogļūdeņražus, kurus ieguvis pats, vai arī no blakus esošām platformām un zemūdens ieguves vietām, apstrādātu tos un uzglabātu naftu līdz to varēs pārkraut tankkuģos vai, retāk, transportēt pa caurulēm. Šiem kuģiem tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras rajonos, jo tos ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra. FPSO var būt pārbūvēts naftas produktu tankkuģis vai arī ar nolūku FPSO uzdevumiem būvēts kuģis. Kuģi, kuru izmanto tikai naftas uzglabāšanai (bez tās apstrādes) sauc par peldošo uzglabāšanas vienību (floating storage and offloading (FSO) — angļu val.).

Peldošās ieguves un uzglabāšanas vienības shēma.
FPSO OSX 1 Riodežaneiro piekrastē.
FPSO Mystras darbā Nigērijas piekrastē.
FPSO Crystal Ocean pietauvots Melburnas ostā.
Apaļš FPSO Sevan Voyageur pietauvots Nymo kuģu būvētavā Eidehavnā (Eydehavn — angļu val.), Norvēģijā.
FPSO Firenze pietauvots Hellenic Shipyards kuģu būvētavā 2007. gadā.
FPSO Velplathāvenā (Welplaathaven — angļu val.), Roterdamas ostā.
FPSO Hæwene Brim

Nesenā LNG industrijas attīstība prasa parasto LNG apstrādes ķēžu pārvietošanu uz jūru, lai dotu iespēju izmantot attālus, mazākus gāzes laukus, kuru attīstība citādi nebūtu ekonomiski izdevīga. Tāpat tas ļauj samazināt kapitālieguldījumus un ietekmi uz vidi.[1] Parādās jauna tipa peldošās sašķidrinātās dabasgāzes (floating liquefied natural gas (FLNG) — angļu val.) inženiertehniskās būves. Atšķirībā no FPSO, bez gāzes ieguves, uzglabāšanas un pārkraušanas, šie kuģi veiks arī pilnu tās apstrādi, kādu veic krasta LNG rūpnīcās, bet laukumā, kas aizņem tikai 25% no līdzīgas jaudas krastā izvietotas rūpnīcas. Pirmos trīs FLNG uzbūvēja 2016. gadā: Prelude FLNG (Shell), PFLNG1 un PFLNG2 (Petronas).

Tipi labot šo sadaļu

Peldošā uzglabāšanas vienība (FSO) pēc būtības ir FPSO bez naftas vai gāzes apstrādes iespējām.[2] Lielākā daļa FSO ir pārbūvēti vienkorpusa supertankkuģi. Kā piemēru var minēt Knock Nevis, bijušo Seawise Giant, kurš daudzus gadus bija pasaulē lielākais kuģis. Pirms sagriešanas metāllūžņos tas bija pārbūvēts par jūras FSO.[3]

LNG piegādes ķēdes beigās, kur dabasgāze tiek atgriezta atpakaļ normālā temperatūrā un spiedienā, var tikt izmantots īpaši modificēts kuģis saukts par peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas vienību (floating storage and regasification unit (FSRU) — angļu val.). Peldošā LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība saņem sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas (LNG) — angļu val.) no kravu izkraujošajiem sašķidrinātās dabasgāzes pārvadātājiem un tās regazifikācijas sistēma nodrošina dabasgāzes eksportu uz krastu caur pacēlājiem[4] un cauruļvadiem.

  1. Peldošā uzglabāšanas vienība (FSO)
  2. Peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība (FPSO)
  3. Peldošā urbšanas, ieguves un uzglabāšanas vienība (Floating drilling production storage and offloading (FDPSO) — angļu val.)
  4. Peldošā uzglabāšanas un regazifikācijas vienība (FSRU)

Vēsture labot šo sadaļu

Naftas ieguve jūrā notiek kopš 1940. gadiem.[5] Sākotnēji visas naftas platformas balstījās jūras dibenā, bet 1970. gados naftas ieguve pārvietojās uz dziļākiem un attālākiem ūdeņiem un sāka izmantot peldošas ieguves sistēmas.[6]

Pirmais naftas FPSO tika uzbūvēts 1977. gadā priekš Shell Castellon naftas lauka Spānijas Vidusjūras piekrastē.[7] 2019. gadā pasaulē kā FPSO tika izmantoti vairāk kā 270 kuģi.[8]

2017. gadā Royal Dutch Shell uzbūvēja 488 m garu un 74 m platu peldošo sašķidrinātās dabasgāzes vienību (FLNG), sauktu par Prelude, kura ir izvietota 200 km no Rietumaustrālijas krasta.[9] 2013. gadā Prelude būtu pasaulē lielākais kuģis un Samsung Heavy Industries būvētās Royal Dutch Shell peldošās sašķidrinātās dabasgāzes vienības (FLNG) izmaksas šajā gadā tika lēstas ap 12 miljardiem ASV dolāru.[10]

Tomēr pirmo peldošo sašķidrinātās dabasgāzes vienību 2017. gadā uzbūvēja Petronas. Līgums ar Technip un DSME konsorciju par iepirkumu, projektēšanu, būvi, uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā tika parakstīts 2012. gada jūnijā.[11] Vienība ir izvietota Kanowit gāzes laukā Saravakas piekrastē Malaizijā.[12]

LNG piegādes ķēdes otrajā (izkraušanas un regazifikācijas) galā, pirmo sašķidrinātās dabasgāzes pārvadātāja pārbūvi veica 2007. gadā pēc uzņēmuma Golar LNG pasūtījuma Keppel kuģu būvētavā Singapūrā. Par peldošo LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienību pārbūvēja Golar LNG piederošu Moss tipa sašķidrinātās dabasgāzes pārvadātāju.[13]

Mehānisms labot šo sadaļu

Nafta, kas iegūta jūras platformās, var tikt transportēta uz cietzemi vai nu pa cauruļvadiem vai ar tankkuģiem. Ja naftas transportam tiek izvēlēts tankkuģis, ir nepieciešams uzkrāt naftu kaut kāda veida uzglabāšanas tankā, lai kuģis nebūtu pastāvīgi aizņemts naftas ieguves laikā un būtu nepieciešams tikai tad, kad ir iegūts pietiekami daudz naftas, lai tankkuģi piepildītu.[14]

Priekšrocības labot šo sadaļu

Peldošās ieguves un uzglabāšanas vienības ir īpaši efektīvas attālās vai dziļūdens ieguves vietās, kur uz jūras dibena guldītie cauruļvadi nav rentabli. FPSO nerada vajadzību guldīt dārgus, lielas distances cauruļvadus no ieguves iekārtas līdz krasta terminālim. Peldošās ieguves un uzglabāšanas vienības var būt ekonomiskā ziņā pievilcīgs risinājums mazākiem naftas laukiem, kuri var tikt iztukšoti dažu gadu laikā un neattaisno cauruļvada izbūves izmaksas. Kad lauks ir iztukšots, FPSO var tikt pārvietots uz citu vietu.[14]

Ievērojami kuģi labot šo sadaļu

FPSO, kurš strādā visdziļākajos ūdeņos ir FPSO BW Pioneer, kuru uzbūvēja un tā tehnisko vadību nodrošina BW Offshore pēc Petrobras America pasūtījuma. Kuģis ir noenkurots 2 600 m dziļumā ASV piekrastē, Meksikas līcī, Volkera grēdas (Walker Ridge — angļu val.) 249. blokā un dienā tas var iegūt un apstrādāt 80 000 barelu (13 000 m3). Līgums par projektēšanu, iepirkumu, būvi un uzstādīšanu (Engineering, Procurement, Construction and Installation (EPCI) — angļu val.) tika noslēgts 2007. gada oktobrī un ieguve tika uzsākta 2012. gada sākumā. FPSO pārbūve tika veikta MMHE (Malaysia Marine and Heavy Engineering (MMHE) — angļu val.) kuģu būvētavā Pasirgudangā (Pasir Gudang — angļu val.), Malaizijā, bet virsbūves (topsides — angļu val.) moduļi tika iepirkti un izgatavoti vairākos citos uzņēmumos dažādās valstīs. Kuģim ir tornis atvienojamai un cietai sasaistei ar šarnīra peldošo platformu (Articulated loading platform (ALP) — angļu val.). Tuvojoties viesuļvētrai kuģis var atvienoties no peldošās platformas un pēc vētras tai atkal pievienoties ar minimālu dīkstāves laiku.[15] 2013. gada jūlijā Shell noslēdza līgumu ar SBM Offshore par FPSO piegādi un tā nomu ASV piekrastes Meksikas līča akmeņu naftas laukam (Stones oil field — angļu val.). Kuģis ir paredzēts darbam vēl dziļākos 2 900 m ūdeņos.[16]

Viens no pasaulē lielākajiem FPSO ir Kizomba A ar uzglabāšanas tanku tilpumu 2,2 miljoni barelu (350 000 m3). Kuģi, kurš izmaksāja vairāk nekā 800 miljonus ASV dolāru, uzbūvēja Hyunday Heavy Industries Ulsanā, Korejā un to izmanto Esso Exploration Angola (ExxonMobil). Tas ir noenkurots Atlantijas okeānā, dziļūdens blokā, 1 200 metros, 320 km no Centrālās Āfrikas valsts Angolas krastiem. Kuģa ūdensizspaids ir 81 000 t, garums — 285 m, platums — 63 m un augstums — 32 m.

Pirmais FSO Meksikas līcī, FSO Ta'Kuntah, tiek ekspluatēts kopš 1998. gada augusta. FSO pieder un tā tehnisko vadību nodrošina MODEC (Mitsui Ocean Development & Engineering Company Inc. (MODEC) — angļu val.), kurš ir noslēdzis pakalpojuma līgumu ar PEMEX Exploration and Production. Kuģis ir uzstādīts kā daļa no Cantarell naftas lauka izstrādes. Naftas lauks ir izvietots Kampečes līcī, Meksikas Jukatanas pussalas piekrastē. Kuģis ir pārbūvēts ULCC tankkuģis ar uzņēmuma SOFEC ārējā torņa tauvošanās sistēmu, diviem slinkā — S veida "pacēlājiem" starp torni un naftas produktu cauruļvada gala kolektoru (Pipe Line End Manifold (PLEM) — angļu val.) jūras dibenā, kā arī izkraušanas sistēmu, kas ļauj vienlaicīgi pietauvot un piekraut divus tankkuģus: vienu pie FSO borta un otru aizmugurē. FSO ir projektēts uzņemt 800 000 barelu dienā (130 000 m3/d) bez plānotām dīkstāvēm.[17]

Skarv FPSO, kuru priekš BP Norge projektēja un izstrādāja Aker Solutions, ir viens no modernākajiem un lielākajiem Norvēģu jūras FPSO un tas izvietots centrālās Norvēģijas piekrastē. Skarv ir gāzes kondensāta un naftas lauka izstrādes projekts, kurš savieno piecas zemūdens akas ar FPSO, kuram nākotnē būs iespējams pievienot vēl vairākas mazas, netālu izvietotas akas. Kuģa apstrādes iekārtas var tikt galā ar apmēram 19 000 000 kubikmetru gāzes un 13 500 kubikmetriem naftas dienā. 80 km garš gāzes cauruļvads savieno kuģi ar cauruļvadu transporta sistēmu Åsgard. Peldošās ieguves vienības skiču projektu, kā arī ieguves lauka sistēmu kopējo projektu izstrādāja Aker Solutions (iepriekš Aker Kvaerner). Šis pats uzņēmums sagatavoja iepirkumus, kā arī veica kopējā ieguves lauka izstrādes projekta vadību.[18] Kuģa korpusa projekts ir bāzēts uz Aker Solutions piederoša projekta Tentech 975 bāzes.[19] Tāpat BP izvēlējās Aker Solutions, lai veiktu detalizētu projektēšanu, iepirkumus, kā arī sniegtu palīdzību Skarv ieguves lauka izstrādei nepieciešamās celtniecības vadībā (engineering, procurement and construction management assistance (EPcma) — angļu val.). EPcma līgums ietvēra FPSO virsbūves (topsides — angļu val.) moduļu detalizētu projektēšanu, iepirkumu sagatavošanu, kā arī palīdzību BP kuģa korpusa un virsbūves moduļos izvietoto iekārtu būvniecības vadībā. Līguma noslēgšanas brīdī, 2007. gada rudenī, tika plānots, ka naftas produktu ieguve tiks uzsākta 2011. gada augustā.[20] Līgumu par Skarv FPSO korpusa būvi BP noslēdza ar Samsung Heavy Industries Dienvidkorejā, bet līgumu par torņa un tauvošanās sistēmas būvi ar SBM Offshore. FPSO garums ir 292 m un platums 50,6 m. Kuģī vienvietīgās kajītēs var tikt izvietoti 100 cilvēki un tā būvi pabeidza 2010. gada beigās.[18]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ A revolution in natural gas production Shell. Skatīts: 2021. gada 7. maijā
  2. ↑ 273 technical questions and answers for job interview Offshore Oil & Gas Rigs Petrogav International Oil & Gas Training Center. 28. lpp.
  3. ↑ Canty D. World's largest FSO to retire from Qatar waters Oil & Gas Middle East. 2009. gada 16. augusts. Skatīts: 2021. gada 8. maijā
  4. ↑ Pacēlāji ir lokanas šļūtenes, kuras savieno zemūdens cauruļvadus ar kuģi. Šļūteņu forma var mainīties atkarībā no ūdens dziļuma, viļņošanās apstākļiem, kuģa kustībām u.c.
  5. ↑ Ma K., Luo Y., Kwan T., Wu Y. Mooring System Engineering for Offshore Structures Chapter 1 — Introduction 1.2. History of offshore mooring 1.2.2 Floating production—deepwater boom in 2000s Elsevier Inc., 2019. ISBN 9780128185513
  6. ↑ 273 technical questions and answers for job interview Offshore Oil & Gas Rigs Petrogav International Oil & Gas Training Center. 52. lpp.
  7. ↑ The Dominance of FPSO Offshore technology, 2008. gada 28. augusts. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  8. ↑ FPSOs: mobile processing Arhivēts 2021. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. Fluenta, 2019. gada 18. marts. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  9. ↑ Smith P., Pfeifer S. Shell’s floating LNG plant given green light The Financial Times. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  10. ↑ Callus A. Record-breaking gas ship launched, bigger one planned Reuters. 2013. gada 3. decembris. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  11. ↑ Cheang C. Y. Petronas Cuts First Steel for FLNG Facilit Rigzone. 2013. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  12. ↑ Petronas' Kanowit field FLNG facility under construction Offshore engineer. 2013. gada 19. augusts. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  13. ↑ The world's first LNG Floating Storage and Regasification conversion Skipsrevyen. 2007. gada 3. decembris. Skatīts: 2021. gada 10. maijā
  14. ↑ 14,0 14,1 Chen J. Floating Production Storage and Offloading (FPSO) Investopedia, 2020. gada 22. decembris. Skatīts: 2021. gada 11. maijā
  15. ↑ BW Pioneer: FPSO Begins Producing Oil And Gas In Gulf. Pipeline & Gas Journal. Volume 239. No. 4. 2012. gada aprīlis. Skatīts: 2021. gada 21. maijā
  16. ↑ SBM Offshore Awarded Contracts to Provide World’s Deepest Disconnectable FPSO for Shell Stones in Gulf of Mexico. SBM Offshore. 2013. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 21. maijā
  17. ↑ FSO Ta'Kuntah. MODEC. Skatīts: 2021. gada 22. maijā
  18. ↑ 18,0 18,1 Skarv and Idun Offshore Fields, North Sea, Norway Offshore Technology. Skatīts: 2021. gada 22. maijā
  19. ↑ Maslin E. Skarv —BP harsh-water FPSO Offshore Engineer. 2013. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 22. maijā
  20. ↑ Aker Kvaerner Wins More Skarv Work Rigzone. 2007. gada 20. septembris. Skatīts: 2021. gada 22. maijā

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peldošās ieguves un uzglabāšanas vienības
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Peldošā_ieguves_un_uzglabāšanas_vienība&oldid=4034976"