Pegasus (pavadonis)

Šis raksts ir par pavadoni. Par zvaigznāju skatīt rakstu Pegazs (zvaigznājs).

Pegasus ir Austrijas nanopavadonis. Projektu vada Vīnes Neištates augstskola, sadarbojoties ar Vīnes Tehnisko universitāti un Space Tech Group. Tas ir daļa no Eiropas Komisijas finansētās Zemes apakšējās termosfēras izpētes programmas QB50 (kods QB50 AT03). Pegasus solārsinhronā orbītā palaists 2017. gada 23. jūnijā.

Pegasus
KA veids	tehnoloģiju, atmosfēras pētījumu pavadonis
Operators	Vīnes Neištates augstskola, Austrija
Starts	23.06.2017. 03:59 UTC
Starta vieta	Satīša Dhavana kosmosa centrs Indija
Nesējraķete	PSLV-XL, Indija
Palaists kopā ar	Cartosat-2E, NIUSAT, CE-SAT-1, Max Valier Sat, D-SAT, Blue Diamond, Green Diamond, Red Diamond, Aalto-1, COMPASS 2, InflateSail, LituanicaSAT-2, NUDTSat, Venta-1, UCLSat, URSA MAIOR, VZLUSat 1, SUCHAI-1, ROBUSTA-1B, skCUBE, CICERO 6, Tyvak-53b, Lemur-2 34, Lemur-2 35, Lemur-2 36, Lemur-2 37, Lemur-2 38, Lemur-2 39, Lemur-2 40, Lemur-2 41
NSSDC ID	2017-036V
SCN	42784
Tīmekļa vietne	https://cubesat.fhwn.ac.at/pegasus/
Masa	2 kg
Orbītas elementi
Slīpums	97,4°
Periods	94,6 min
Apogejs	516 km
Perigejs	501 km

Pavadonis veidots CubeSat 2U formā ar izmēriem 10 cm × 10 cm × 20 cm un masu 1,96 kg.

Zinātniskā krava QB50 projektam ir daudzadatu Lengmīra zonde mNLP elektronu blīvuma noteikšanai apkārtējā vidē. Tā izstrādāta Oslo universitātē.

Sekundārais uzdevums bija pulsējošā plazmas dzinēja sistēmas izmēģināšana, ko izstrādāja Vīnes Neištates augstskola.

Lidojuma gaita

Pegasus tika palaists 2017. gada 23. jūnijā 03:59 UTC ar Indijas nesējraķeti PSLV-XL (lidojums PSLV-C38) no Satīša Dhavana kosmosa centra. Tas kopā ar 29 mazajiem pavadoņiem bija sekundārā krava Zemes tālizpētes pavadonim Cartosat-2E.

Pegasus ievadīts aptuveni 500 km augstā apļveida solārsinhronā orbītā ar slīpumu 97,4 grādi un apriņķošanas periodu 94,6 minūtes.

Ārējās saites

• Pegasus (QB50 AT03) Gunter Dirk Krebs
• Vīnes Neištates augstskolas Aerokosmiskās inženierijas jaunumi
• Space Tech Group