LituanicaSAT-2
LituanicaSAT-2 ir Lietuvas pavadonis. Projektu vada Viļņas Universitāte, sadarbojoties ar uzņēmumu NanoAvionics. Tas ir daļa no Eiropas Komisijas finansēta termosfēras izpētes projekta QB50 (kosmiskā aparāta identifikators LT01)[1]. Pavadonis orbītā palaists 2017. gada jūnijā.
| LituanicaSAT-2 | |||||
 LituanicaSAT-2 2015. gadā | |||||
| KA veids | tehnoloģiju un izglītības pavadonis | ||||
| Operators | Viļņas Universitāte,  Lietuva | ||||
| Izgatavotāji | NanoAvionics Lietuva | ||||
| Bāzes platforma | CubeSat 3U | ||||
| Starts | 23.06.2017. 03:59 UTC | ||||
| Starta vieta | Satīša Dhavana kosmosa centrs  Indija | ||||
| Nesējraķete | PSLV-XL, Indija | ||||
| Palaists kopā ar | Cartosat-2E, NIUSAT, CE-SAT-1, Max Valier Sat, Venta-1, D-SAT, Blue Diamond, Green Diamond, Red Diamond, Aalto-1, COMPASS 2, InflateSail, NUDTSat, Pegasus, UCLSat, URSA MAIOR, VZLUSat 1, SUCHAI-1, ROBUSTA-1B, skCUBE, CICERO 6, Tyvak-53b, Lemur-2 34, Lemur-2 35, Lemur-2 36, Lemur-2 37, Lemur-2 38, Lemur-2 39, Lemur-2 40, Lemur-2 41 | ||||
| Darbības ilgums | 3 — 15 mēneši (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2017-036D | ||||
| SCN | 42768 | ||||
| Masa | 4 kg | ||||
| Enerģija | saules baterijas | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| Programma LituanicaSAT | |||||
| |||||
Projekta primārais mērķis ir demonstrēt dzinējsistēmas prototipu, ko konstruēja NanoAvionics. Otrs uzdevums ir pārbaudīt datu augšupielādes un lejupielādes spējas starp nanopavadoņiem un attālināti vadāmām lidaparātu sistēmām.
Konstrukcija
labot šo sadaļuLituanicaSAT-2 veidots pēc CubeSat 3U formā ar masu aptuveni 4 kg. Kosmiskā aparāta struktūru izgatavoja NanoAvionics no alumīnija sakausējuma 7075 ar anodizētu virsmu. Daži pavadoņa elementi izdrukāti ar 3D printeri.
Tam ir trīs galvenie moduļi: QB50 projekta sensors FIPEX (Flux-Φ-Probe Experiment); vadības un enerģijas bloks; pavadoņa dzinējsistēmas prototips.
FIPEX sensors mērīs viena atoma skābekļa koncentrāciju termosfērā.
Vadības bloku SatBus 3C1 izgatavoja NanoAvionics; tam ir ARM Cortex STM 32 bitu procesors. Elektroenerģijas iegūšanai LituanicaSAT-2 izmanto 4 fiksētus un 4 izvēršamus mono kristāla silīcija saules bateriju paneļus.
Dzinējsistēma izmanto "zaļās" raķešdegvielas maisījumu LMP103S, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija dinitramīds. NanoAvionics izstrādātā mikrodzinēju sistēma spējīga radīt 0,3 N maksimālo vilci un aptuveni 200 m/s Δ V.
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuLituanicaSAT-2 palaists 2017. gada 23. jūnijā 03:59 UTC ar Indijas nesējraķeti PSLV-XL (lidojums PSLV-C38) no Satīša Dhavana kosmosa centra.[2] Tas kopā ar 29 mazajiem pavadoņiem bija sekundārā krava Zemes tālizpētes pavadonim Cartosat-2E. LituanicaSAT-2 ievadīts aptuveni 500 km augstā apļveida solārsinhronā orbītā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ CubeSats Participating in the QB50 Project Arhivēts 2017. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. qb50.eu
- ↑ PSLV rocket launches Cartosat 2E and 30 small sats William Graham, 2017-06-22
Ārējās saites
labot šo sadaļu- LituanicaSAT-2 Sattelite Mission NanoAvionika
- LituanicaSAT 2 (QB50 LT01) Gunter Dirk Krebs