Pavedienu veronika

augu suga

Pavedienu veronika (Veronica filiformis) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Sugas dabiskais izplatības areāls ir Mazāzija un Kaukāzs, taču tā ir plaši izplatījusies Eiropā, tostarp Latvijā, un dažviet Ziemeļamerikā.[2]

Pavedienu veronika
Veronica filiformis Sm.
Pavedienu veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaPavedienu veronika (Veronica filiformis)
Pavedienu veronika Vikikrātuvē

Pavedienu veronika ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs. Tās stublājs ir pavedienveidīgs, ložņājošs un galotnē pacils, tas ir skraji apmatots, raksturīga sakņošanās mezglos un maz zari.

Lapas ir sīkas, ieapaļas, aptuveni 0,5 cm platas. Lapas uz stublāja ir izvietotas pretēji. To mala ir attāli un nevienādi zobaina, lapas gals ir strups un lapas kāts ļoti īss.

Ziedi pa vienam ir izvietoti augšējo lapu žāklēs. Uz sīko lapu fona ziedi ir neparasti lieli (diametrā 0,5—0,8 cm lieli). Ziedkāts ir garš, daudzkārt garāks nekā seglapa, kas manāmi neatšķiras no stublāja lapām. Kauslapas ir šauri lancetiskas. Vainaglapas ir gaiši zilas, augšējās lapas ir ar tumšāku dzīslojumu, apakšējā (vissīkākā) gandrīz balta. Auglis ir pogaļa ar dziļu jomu. Irbuļa palieka matveidīga. Zied aprīļa beigās un maijā (appļautos zālājos reti zied otrreiz vasaras vidū).[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu