Pavasara krustaine
Pavasara kurstaine (latīņu: Senecio vernalis) ir kurvjziežu dzimtas šaura areāla austrumu un centrālās Eiropas suga, kuras areāla ziemeļaustrumu robeža sniedzas pāri Latvijai. Nelielas grupas un atsevišķi eksemplāri ir sastopami sausos mežos, atmatās, upju krastu nogāzēs un smilšainās nezālienēs.[1]
| Pavasara krustaine Senecio vernalis (Waldst. et Kit.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Krustaines (Senecio) |
| Suga | Pavasara krustaine (Senecio vernalis) |
 Pavasara krustaine Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuPavasara krustaine ir viengadīgs, 10—45 cm garš lakstaugs, kuram ir stāvs, sarkanīgs stublājs, kurš ir blīvi klāts ar tīmekļmatiņiem, kas auga ziedēšanas beigās kļūst kailāks. Savvaļā reti ir sastopami arī kaili eksemplāri. Stublājs ir vienkāršs vai ar dažiem zariem. Auga lapas ir sēdošas, no plūksnaini daivainām līdz dalītām, aptuveni 2—7 cm garas un 0,5—2 cm platas, plūksnu mala lielzobaina. Piezemes lapas ir ar kātu un ķīļveidīgu lapas pamatu.
Ziedu kurvīši lieli, 2—3,5 cm plati, izvietoti skrajā vairogveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Ziedam ir 6—12 ārējā vīkala lapas — tās ir smailas un kailas, tumšas vismaz līdz pusei. Ārējie (mēlziedi) ziedi ir 12—14, tie ir gaiši dzelteni, aptuveni 0,8—1,3 cm gari. Stobrziedi kurvīša centrā ir zeltaini dzelteni. Auglis ir veltenisks, apmatots sēklenis. Zied maijā un jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «pavasara krustaine - Senecio vernalis Waldst. et Kit. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-18.