Parastā virza
Parastā virza (latīņu: stellaria media) ir viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 20 - 80 cm augsts Neļķu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams sakņu dārzos, laukos, ceļmalās, mēslainēs u.c. Stumbrs gulošs vai pacils, zarains, apaļš, parasti vienā pusē ar raupjiem matiņiem, retāk matiņi abās stumbra pusēs. Lapas pretējas, sēdošas, olveida, 1,5 - 2 cm garas, īsi nosmailotas, ar kātiem. Matiņi tikai pie lapas pamata, pārējā daļā tā kaila. Zied no marta līdz decembrim. Ziedi sakopoti skrajos dihāzijos, ar kātiņiem, kas vienā pusē ar matiņiem. Kauslapas 5, iegareni olveidīgas, tikpat garas kā vainaglapas vai mazliet garākas par tām. Kauslapu apmale balta, mugurpuse parasti ar matiņiem. Vainaglapas 5, baltas, gandrīz līdz pamatam šķeltas divās daivās; dažkārt vainaglapu nav. Putekšņlapas 3 - 5, pie pamata ar nektārijiem. Auglis - iegarena pogaļa. Sēklas sarkanīgi brūnas vai melnas. Izplatīta nezāle, kas labi panes apēnojumu un attīstās arī zem kultūraugu lapotnes. Vienam augam nogatavojas līdz 15000 sēklu, tāpēc 1 m2 augsnes var būt līdz 200000 sēklu. Vairojas arī veģetatīvi. Augs, attīstoties rudenī, spēj pārziemot zem sniega segas un dažkārt uzzied decembrī. Nektāraugs. Tautas medicīnā lieto kā sirds līdzekli, diurētisku līdzekli, palielināta vairogdziedzera un nervozitātes ārstēšanai, ārīgi - slikti dzīstošu brūču dziedēšanai. Jaunas lapas lieto salātiem, zupām.
| Parastā virza Stellaria media (L.) Vill. | |
|---|---|
 Parastā virza (Stellaria media) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Virzas (augi) (Stellaria) |
| Suga | Parastā virza (S. media) |
 Parastā virza Vikikrātuvē | |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā virza |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |