Paniņas

dzēriens, kuru iegūst kā piena pārstrādes blakusproduktu

Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts,[1] ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.

Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes

Paniņas, tāpat kā vājpienu, izmanto piena produktu (izņemot sviesta) ražošanā vajadzīgā tauku satura iegūšanai. Vēl no tām mēdz ražot svaigus un raudzētus piena dzērienus, piena konservus, sieru, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, saldos ēdienus un kazeīnu.[2]

Uzturvērtība

labot šo sadaļu
Paniņu vidējais ķīmiskais sastāvs[3]
Uzturviela Daudzums, %
Sausna
Olbaltumvielas 3,2
Laktoze 4,7
Tauki 0,6
Minerālvielas 0,7
Kopā 9,2

Paniņās ir vidēji 0,4—0,7% tauku, olbaltumvielu kompleksu, A, D, E, F, B1, B12, PP vitamīni un neaizstājamo aminoskābju.[1]

  1. 1,0 1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 483. lpp. ISBN 9984-9383-5-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-02. Skatīts: 2019-08-24.
  2. Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 201. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  3. Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 209. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.