Pallāda (asteroīds)
asteroīds
Pallāda[8], oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
 | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Heinrihs Vilhelms Olberss |
| Atklāšanas datums | 1802. gada 28. marts |
| Orbitālie parametri[1][1] | |
| Epoha 2010. gada 23. jūlijā | |
| Afēlijs | 3.412 AU (510.4 Gm) |
| Perihēlijs | 2.132 AU (318.9 Gm) |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2.772 AU (414.7 Gm) |
| Ekscentricitāte | 0.231 |
| Apriņķojuma periods | 4.62 a (1685.87 d) |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 17.65 km/s |
| Vidējā anomālija | 96.15° |
| Uzlecošā mezgla garums | 173.12° |
| Pericentra arguments | 310.15° |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas |
582×556×500±18 km[2] 544 km (vidējais)[1] |
| Masa | (2.11±0.26)×1020 kg[3] |
| Vidējais blīvums | ≈2.8 g/cm³[2] |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | ≈0.18 m/s² |
| 2. kosmiskais ātrums | ≈0.32 km/s |
| Rotācijas periods |
0.325 55 d (7.8132 h)[4] |
| Albedo | 0.159[5] |
| Temperatūra |
≈164 K max: ≈265 K (-8 °C) |
| Redzamais spožums | 6.49[6] līdz 10.65 |
| Absolūtais spožums | 4.13[5] |
| Leņķiskais diametrs | 0.629"[7] līdz 0.171" |
.svg){kind=small}
Tā vidējais diametrs ir aptuveni 544 kilometri un masa — aptuveni 2,11×1020 kg. To 1802. gada 28. martā atklāja vācu astronoms Heinrihs Vilhelms Matiass Olberss (Heinrich Wilhelm Matthias Olbers), šis ir otrs atklātais asteroīds pēc Cereras. Olberss nodēvēja to grieķu dievietes Atēnas vārdā. Tas aizņem 7% no kopējās asteroīdu joslas masas.[9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «JPL Small-Body Database Browser: 2 Pallas». Skatīts: 2009-09-12.
- ↑ 2,0 2,1 Schmidt, B. E., et al.; Thomas; Bauer; Li; McFadden; Mutchler; Parker; Rivkin et al. (2008). "Hubble takes a look at Pallas: Shape, size, and surface" (PDF). 39th Lunar and Planetary Science Conference (Lunar and Planetary Science XXXIX). Held March 10–14, 2008, in League City, Texas. 1391: 2502. Bibcode 2008LPI....39.2502S. Arhivēts no oriģināla 2008-10-04. Atjaunināts: 2008-08-24.
- ↑ Baer, James; Steven R. Chesley (2008). "Astrometric masses of 21 asteroids, and an integrated asteroid ephemeris" (PDF). Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy (Springer Science+Business Media B.V. 2007) 100 (2008): 27–42. Bibcode 2008CeMDA.100...27B. doi:10.1007/s10569-007-9103-8. Atjaunināts: 2008-11-11.
- ↑ A. W. Harris; Warner, B. D.; Pravec, P.; Eds. «Asteroid Lightcurve Derived Data. EAR-A-5-DDR-Derived-Lightcurve-V8.0.». NASA Planetary Data System, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-01-28. Skatīts: 2007-03-15.
- ↑ 5,0 5,1 E. F. Tedesco; Noah, P. V.; Noah, M.; Price, S. D. «IRAS Minor Planet Survey. IRAS-A-FPA-3-RDR-IMPS-V6.0.». NASA Planetary Data System, 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-11. Skatīts: 2007-03-15.
- ↑ Menzel, Donald H.; Pasachoff, Jay M. A Field Guide to the Stars and Planets (2nd izd.). Boston, MA : Houghton Mifflin, 1983. 391. lpp. ISBN 0-395-34835-8.
- ↑ Calculated with JPL Horizons for 1608-Feb-15
- ↑ I.Vilks Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ISBN 978-9984-45-857-1
- ↑ Pitjeva, E. V. (2005). "High-Precision Ephemerides of Planets—EPM and Determination of Some Astronomical Constants" (PDF). Solar System Research 39 (3): 176. Bibcode 2005SoSyR..39..176P. doi:10.1007/s11208-005-0033-2.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |