Veisenšteinas pils

Koordinātas: 58°53′22″N 25°34′20″E / 58.88944°N 25.57222°E / 58.88944; 25.57222

Veisenšteinas pils (vācu: Ordensburg Weissenstein, lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils (igauņu: Paide ordulinnus) bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas ar atjaunoto Garā Hermaņa (Pikk Hermann) torni, kurā iekārtota Igaunijas vēstures izstāde.

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas).

Veisenšteinas pils, video

Apraksts labot šo sadaļu

Veisenšteinas pils bija konventa tipa pils ar galveno torni (bergfrīdu) tās dienvidrietumu stūrī. Vēlāk ap cietokšņa kompleksu tika uzcelta regulāra taisnstūrveida apļveida siena, kuras iekšpusē bija vairākas ēkas. Pilij varēja piekļūt caur diviem vārtiem: Ūdens vārti atradās vecā cietokšņa ziemeļaustrumu stūrī, un tos aizsargāja vārtu tornis. Pils galvenie vārti atradās cietokšņa rietumu pusē.

Vēsture labot šo sadaļu

1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns iekarotās Alempoisas zemes Vallimegi pilskalnā sāka būvēt cietoksni ar pamatīgu astoņstūru torni, ko nosauca par Garo Hermani. Pils bija Jervas fogta rezidence, 14. gadsimtā uzcēla pils kapelu un ordeņa kapitula zāli. Jurģa nakts sacelšanās laikā 1343. gadā šajā pilī tika nogalināti četri igauņu vecākie, kuri bija ieradušies uz pārrunām ar ordeņa mestru Dreilēbenu un Rēveles bīskapu.

Livonijas kara laikā 1558. gadā pili aplenca Krievijas caristes karaspēks vojevodas Alekseja Basmanova vadībā, bet nespēja to ieņemt. 1560. gadā pili atkal aplenca liels krievu karaspēks, bet pils aizstājiem fogta Kaspara fon Oldenbokuma vadībā izdevās no nosargāt. 1571. gadā Livonijas karalis Magnuss aplenca pili, bet nespēja to iekarot, bet 1573. gada janvārī pili tomēr ieņēma krievu karaspēks. 1581. gadā Zviedrijas karaspēks atguva pili, 1582. gadā Jamzapoļskas miera līguma tekstā zviedru ieņemtā pils tika dēvēta par Paidu vai "Balto akmeni" (latīņu: Paida, lapis albus), krieviski par Пайдка vai Белый Камень.

Pēc kara beigām Vitenšteinas pils nonāca Zviedru Igaunija sastāvā. Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1600. gadā pilī apmetās hercogs Kārlis (vēlāk Zviedrijas karalis Kārlis IX), tomēr 1602. gadā iekaroja Polijas-Lietuvas karaspēks lielhetmaņa Jāņa Zamoiska vadībā. 1604. gadā pie cietokšņa sienām notika Paides kauja, kurā uzvarēja Lietuvas hetmanis Jans Karols Hodkevičs. 1608. gadā cietoksni atguva zviedru karaspēks.

Kara laikā sagrauto pili vairs neatjaunoja un 1636. gadā to svītroja no cietokšņu saraksta. 1895.–1897. gadā pils torni atjaunoja pēc Rīgas arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, bet Otrā pasaules kara laikā to 1941. gadā atkāpjoties uzspridzināja Sarkanā armija. Zīmējumi un fotogrāfijas 1993. gadā palīdzēja atjaunot astoņstūraino cietokšņa torni Garo Hermani, kurā izvietoja Paides un Jerves apriņķa vēstures izstādi. Šobrīd tornī izveidots "Laika centrs Wittenstein", kurā Laika mašīnas lomu pilda lifts, kas aizved no viena Igaunijas vēstures laikmeta citā.^[1]