PSRS Augstākā Padome

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākā Padome
Tips
Dibināts	1938. gadā
Tips	divpalātu parlaments
Palātas	Savienības Padome; Tautību Padome

PSRS Augstākā Padome bija PSRS parlaments, kam formāli piederēja augstākā likumdošanas vara. Tam bija tiesības veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, ievēlēt Prezidiju (kura priekšsēdētājs bija formālais PSRS valsts galva), apstiprināt PSRS Ministru padomi (līdz 1946. gadam PSRS Tautas komisāru padome) un iecelt ģenerālprokuroru. Vienpartijas komunistiskajā diktatūrā Augstākā Padome bija pilnībā padota PSKP Politbirojam un bez iebildumiem apstiprināja visus tā lēmumus.

Darbība

Augstākās Padomes vēlēšanu plakāts

Augstākā Padome aizvietoja iepriekš pastāvējušās augstākās varas iestādes: PSRS Padomju Kongresu un PSRS Centrālo izpildkomiteju. Vēlēšanās vēlētājiem piedāvāja kandidātus no vienīgā komunistu un bezpartejisko saraksta. Augstākā Padome uz pirmo sēdi sanāca 1938. gada 12. janvārī pēc 1936. gada "Staļina konstitūcijas" pieņemšanas un beidza pastāvēt 1989. gadā, Gorbačova konstitucionālo izmaiņu laikā, pārveidojoties par Tautas deputātu kongresu, kas turpināja darbu līdz PSRS sabrukumam. 1991. gada 26. decembrī tās augstākā palāta — Republiku Padome pieņēma deklarāciju, kas oficiāli pārtrauca PSRS pastāvēšanu.

Parlamentam bija divas līdztiesīgas palātas — Tautību (Nacionalitāšu) Padome un Savienības Padome, kurās deputātus sākotnēji ievēlēja uz četriem gadiem, bet pēc 1977. gada "Brežņeva konstitūcijas" pieņemšanas, jau uz pieciem. Savienības padomē ievēlēja vienu deputātu no katriem 300 000 iedzīvotāju. Tautību padomē ievēlēja 32 deputātus no katras padomju republikas, 11 deputātus no katras autonomās republikas, 5 no katra autonomā apgabala un 1 no katra autonomā apvidus, neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Kopējais deputātu skats bija ap 1500.

Augstākās Padomes nenozīmīgumu padomju sistēmā demonstrēja tas, ka tās deputāti parasti tikās tikai divreiz gadā, lai divu dienu ilgās sapulcēs apstiprinātu visus iesniegtos priekšlikumus.

Prezidija priekšsēdētāji

Mihails Kaļiņins (1938—1946), Nikolajs Šverņiks (1946—1953), Kliments Vorošilovs (1953—1960), Leonīds Brežņevs (1960—1964), Anastass Mikojans (1964—1965), Nikolajs Podgornijs (1965—1977), Leonīds Brežņevs (1977—1982), Jurijs Andropovs (1982—1984), Konstantīns Čerņenko (1984—1985), Andrejs Gromiko (1985—1988), Mihails Gorbačovs (1988—1989).

Augstākās Padomes sasaukumi

1. sasaukums (1938—1946), 2. sasaukums (1946—1950), 3. sasaukums (1950—1954), 4. sasaukums (1954—1958), 5. sasaukums (1958—1962), 6. sasaukums (1962—1966), 7. sasaukums (1966—1970), 8. sasaukums (1970—1974), 9. sasaukums (1974—1979), 10. sasaukums (1979—1984), 11. sasaukums (1984—1989).