Aleksandrs Narciss Pšesdeckis

Aleksandrs Narciss Pšesdeckis (poļu: Aleksander Narcyz Przezdziecki; 1814–1871) bija poļu vēsturnieks, Lašu muižas īpašnieks.

Aleksandrs Narciss Pšesdeckis (pēc 1860).

Dzīvesgājums

Dzimis 1814. gada 29. jūlijā Podolijā (tagad Ukrainā) grāfa Konstantīna Pšesdecka un viņa sievas Adelaides, dzimušas Olizaras, ģimenē. Studēja vēsturi Berlīnes Universitātē (1833-1834). 1842. gadā apprecējās ar Mariju Tīzenhauzenu (1827—1890), 1846. gadā Neapolē viņiem piedzima dēls Konstantīns (Konstanty Przezdziecki, 1846–1897), vēlāk dēls Gustavs Kārlis un meita Helēna. 1847. gadā viņa ģimene apmetās uz dzīvi Varšavā.

1846.-1849. gadā daudz ceļoja, meklējot rokrakstus par Polijas vēsturi Vācijas, Francijas, Šveices un Itālijas arhīvos un bibliotēkās, par saviem atradumiem 1850. gadā publicēja bibliogrāfisku pārskatu. 1950. gados viņš sāka strādāt pie Jana Dlugoša darbu publicēšanas, 1863.–1864. gadā izdeva Liber Beneficiorum, bet 1867.–1870. gadā Polijas vēsturi divpadsmit grāmatās. Miris 1871. gada 26. decembrī Krakovā.

Darbi

• Podole, Wołyń, Ukraina. Obraz miejsc i czasów. t. 1-2, 1841 (Podolija, Volīnija, Ukraina. Vietu un laikmetu attēli)
• Paweł z Przemankowa. Rys historyczny z drugiej połowy XIII wieku w Polsce, 1851;
• Ślady Bolesławów polskich po obcych krajach. Opowiadanie historyczne, 1853.
• Jagiellonki polskie w XVI. wieku. t. I-V, Kraków 1880;
• Jana Dlugoša grāmatas Liber beneficiorum dioecesis Cracoviensis izdevums 3 sējumos, 1863-1864

Ārējās saites

• Darbi
• Krievijas biogrāfiskajā vārdnīcā