Pļavas sīksamtenis
Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Pļavas sīksamtenis mājo Eiropā, sākot ar Portugāles ziemeļiem līdz Krievijai, austrumu virzienā turpinoties pāri Āzijas mērenajai joslai līdz Japānai.[1] Lai arī pļavas sīksamtenis ir izplatīts lielā daļā Eiropas, tomēr daudzos reģionos tas nav sastopamas, piemēram, Lielbritānijā, Skandināvijā, Somijā, Spānijas dienvidos un Francijas rietumos.[1] Pļavas sīksamtenim patīk no vējiem pasargātas pļavas, bet tas sastopams arī kalnos līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Latvijā pļavas sīksamtenis ir bieži sastopams tauriņš visā teritorijā, vietām ļoti bieži.[2]
| Pļavas sīksamtenis Coenonympha arcania (Borkhausen, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Dzimta | Raibeņu dzimta (Nymphalidae) |
| Apakšdzimta | Samteņu apakšdzimta (Satyrinae) |
| Cilts | Samteņu cilts (Satyrini) |
| Ģints | Sīksamteņi (Coenonympha) |
| Suga | Pļavas sīksamtenis (C. glycerion) |
 Pļavas sīksamtenis Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļu.JPG)
Pļavas sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu plētums ir 32—36 mm.[3] Līdzīgi kā meža sīksamtenis arī pļavas sīksamtenis lidojumā izskatās izteikti tumšs. Tēviņiem spārnu virspuse ir tumši brūna, kas ir ļoti labi pamanāma lidojumā. Mātītēm līdzīgi kā citiem sīksamteņiem priekšspārni ir gaišāki, bet aizmugurējie tumšāki.
No apakšas uz aizmugurējiem spārniem ir vairākas melni-baltas gredzenveida "actiņas", kurai vidū ir balts punkts, tam apkārt melns gredzens, bet tam apkārt balts gredzens. Aizmugurējo spārnu pamattonis ir pelēks, bet gar ārmalu tauriņam ir vairākas šauras pelēkas līnijas un viena nedaudz platāka koši oranža līnija. Baltais laukums aizmugurējā spārna centrālajā daļā samērā izteikts, bet tas ir neliels un mainīgas formas, nereti vidusdaļā pārtraukts. Priekšējie spārni ir ornaži, bet to gali pelēki, parasti bez plankumiem un joslām, bet reizēm ir viens apaļš plankumiņš.[3]
Ekoloģija
labot šo sadaļuPļavas sīksamtenis sastopams dažādos biotopus: mitrās pļavās, mežmalās, ceļmalās, izcirtumos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles. Pļavas sīksamtenim gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušie tauriņi izšķiļas jūnija sākumā un lido līdz jūlija vidum vai beigām, barojoties ar dažādu ziedu nektāru. Kāpuri uz barības augiem novērojami no augusta līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz maijam, kad tie iekūņojas. Pļavas sīksamtenim pārziemo kāpuri. Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, ciņusmilgām, īskājēm, parastajām kamolzālēm, auzenēm un lāčauzām.[3]
Galerija
labot šo sadaļu-
-
-
Tēviņa spārnu virspuses
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Butterflies of Europe: Coenonympha glycerion BORKHAUSEN, 1788». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 29. martā.
- ↑ Latvjas daba: Pļavas sīksamtenis
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Dabas dati: Sīksamteņu noteicējs
Literatūra
labot šo sadaļu- Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. Lietuvos dieniniai drugiai. Kaunas: Lututė, 2004. ISBN 9955-575-41-7
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavas sīksamtenis |