Pļavas ķimene

(Pāradresēts no Ķimenes)

Pļavas ķimene jeb parastā ķimene (latīņu: Carum carvi L.) ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Pirmajā gadā tai attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā izaug 30—80 cm augsts, stāvs, zarains stumbrs. Lapas pamīšus, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar makstīm, kurām ir pielapēm līdzīgas, šķeltas plūksnas. Ziedi sīki. Vainaglapas baltas vai rožainas. Ziedi sakopoti saliktos čemuros, vīkala vai vīkaliņa nav. Zied jūnijā, jūlijā. Ķimeņu augļi ir eliptisks, ar gareniskām ribām, skaldeņi viegli atdalās no augļneša. Visas auga daļas, paberzējot pirkstos, var sajust raksturīgu smaržu. Ķimenes aug pļavās, zālājos, krūmājos, ceļmalās. Kultivē. Latvijā sastopama bieži. Vispārējā izplatība:no Vidusjūras kalnu rajoniem līdz boreālajai zonai Eiropā un Sibirijā.

Pļavas ķimene
Carum carvi L.
Pļavas ķimene (Carum carvi)
Pļavas ķimene (Carum carvi)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaApiales
DzimtaČemurziežu dzimta (Umbeliferae)
SugaPļavas ķimene
Pļavas ķimene Vikikrātuvē

Ķimeņu augļi satur ēterisko eļļu (3—7%), kuras daudzums atkarīgs no augu augšanas apstākļiem un augu nogatavošanās pakāpes. Šīs eļļas galvenā sastāvviela ir D-karvons (50—60%), bez tam vēl ir D-limonēns, karveols, dihidrokarvons un citi terpēnu atvasinājumi. Bez ēteriskās eļļas augos ir arī eļļa (14—22%), olbaltumvielas (20—23%), flavonoīdi, miecvielas u.c.

Latvijā ķimenes tiek izmantotas tautas medicīnā. Kā populāra garšviela tā pievienojama tradicionālajiem ēdieniem — rudzu maizei, Jāņu sieram, speķa pīrāgiem, skābētiem kāpostiem, dažādiem marinējumiem un žāvējumiem, arī konditorejas izstrādājumiem (piem. ķimeņmaizītēm). Ar ķimenēm gatavo uzlējumus un liķierus, kurus sauc par ķimeļiem (piemēram, Allažu ķimelis).

AvotiLabot

  • Pētersone A., Birkmane K. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 1980.
  • Priedītis N. Latvijas augi. Rīga, 2014.
  • Rothmaler. Exkursionsflora. Berlin, 1976.