Pēteris Kundziņš
Pēteris Kundziņš (1886—1958) bija latviešu gleznotājs, scenogrāfs un pedagogs. Glezniecībā pievērsies galvenokārt ainavas žanram, kur galveno emocionālo akcentu lika uz mākoņu tēlojumu.
| Pēteris Kundziņš | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1886. gada 18. septembrī Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1958. gada 25. jūnijā Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība, grafika, scenogrāfija |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1886. gada 18. septembrī Mazsalacas pagasta "Saprašās" zemnieka Kriša Kundziņa un viņa sievas Annas ģimenē.[1] Mācījās Rauskas skolā un Mazsalacas elementārskolā, 1902. gadā iestājās Valmieras skolotāju seminārā, vēlāk Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1906—1912), kur beidza teātra dekorāciju gleznošanas klasi. Darbojās kā skatuves gleznotājs Jaunajā Rīgas teātrī, Latvju operā un Latvijas Nacionālajā operā (1913-1921). No 1913. gada piedalījās izstādēs, eksponēja savas gleznas “Baltās Vārnas” izstādēs Valmierā (1919). Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs (1923–1940). Līdztekus bija zīmēšanas skolotājs Valmieras, Rūjienas, Daugavpils un Rīgas skolās, Latvijas Skolotāju savienība izdeva viņa mācību grāmatu “Perspektīva”.
Pēc Otrā pasaules kara viņu uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Miris 1958. gada 25. jūnijā Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[2]
Piemiņas izstādes Rīgā 1986. un 1990. gadā kopā ar meitu Ievu Kundziņu un mazmeitu Annu Romanovsku.
Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu
Kundziņš darbojās gan tēlotājā mākslā, gan scenogrāfijā, plakātā un lietišķajā mākslā, ilustrēja preses izdevumus un grāmatas, gleznoja mākoņus visdažādākajos stāvokļos, noskaņās un diennakts laikos.[3]