Pēteris Kotāns
Pēteris Kotāns (1887. gada 6. februāris — 1943. gada 29. jūnijs) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts.
| Pēteris Kotāns | |
|---|---|
| 1. un 2. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1928. gads | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1887. gada 6. februārī Bērzgales pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1943. gada 29. jūnijā (56 gadu vecumā) Vjatlags, PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Darba partija, Progresīvā tautas apvienība |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1887. gada 6. februārī Bērzgales pagasta Klaugu ciemā zemnieka Kazimira Kotāna ģimenē.[1][2] Mācījās ģimnāzijā un katoļu seminārā. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja Krievijas Impērijas armijā, sākumā kā rotas feldšeris, tad līdz 1917. gadam kā rakstvedis divīzijas štābā Rumānijā.[1]
Pēc kara atgriezās Latvijā, līdz 1920. gadam strādāja par skolotāju. Tad ievēlēts Satversmes sapulcē, kurā strādāja līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1928. gadam bija Saeimas deputāts no Progresīvās tautas apvienības.[1] 1927. gadā kļuva par zemkopības ministra Arnolda Mituļa biedru bez tiesībām balsot valdībā.[1]
Kotāns bija laikraksta "Jaunō Straume" līdzredaktors, kā arī laikraksta "Trudovik" izdevējs un atbildīgais redaktors.[2] Rakstīja feļetonus ar pseidonīmu "Tipuļs".[2]
1941. gada jūnija deportācijās izsūtīts uz PSRS, ieslodzīts Vjatlagā, kur miris 4. lagpunktā 1943. gada 29. jūnijā.[2] Kā nāves iemesls minēts "dekompensēts miokardīts ar pellagras parādībām".[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 59. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Pēteris Kotāns». Latgales dati. Skatīts: 2015. gada 25. martā.
- ↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006