Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija
	Pēterburgas ZA senākā ēka ("Kunstkamera")
Pēctecis	Krievijas Zinātņu akadēmija (1917—1925)
Izveidots	1724. gada 8. februāris (28. janvāris pēc VS)
Likvidēts	pēc 1917. gada Februāra revolūcijas
Tips	zinātniskās iestādes
Atrašanās vieta	Pēterburga (no 1914. gada Petrograda);
Dalībnieki	goda locekļi, korespondētājlocekļi, adjunkti, ekstraordinārie akadēmiķi, ordinārie akadēmiķi
Oficiālās valodas	latīnu, vācu, franču, krievu

Pēterburgas Zinātņu akadēmija (latīņu: Academia Scientiarum Petropolitana, krievu: Петербургская академия наук) jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724. līdz 1917. gadam. Pēc ķeizara Nikolaja II gāšanas no troņa 1917. gadā to pārdēvēja par Krievijas Zinātņu akadēmiju.

Izveide

Pēterburgas Zinātņu un mākslu akadēmijas (latīņu: Academia Scientiarum et Artium Petropoli) izveidi pēc Pētera I ierosmes Senāta apstiprināja ķeizara nāves dienā 1724. gada 28. janvārī, bet atklāšana notika tikai 1725. gada 27. decembrī. Akadēmiju izveidoja pēc Parīzes un Berlīnes zinātņu akadēmiju parauga. Akadēmijā izveidoja Akadēmijas universitāti (pastāvēja līdz 1765. gadam) un Akadēmijas ģimnāziju (slēgta 1805. gadā). Tā bija sadalīta trīs klasēs jeb nodaļās. Pirmajā klasē ietilpa matemātikas, astronomijas, ģeogrāfijas, navigācijas un mehānikas katedras, otrajā klasē fizikas, anatomijas, ķīmijas un botānikas katedras, bet trešajā klasē retorikas, arheoloģijas, vēstures un jurisprudences katedras. Par Akadēmijas prezidentu ("galveno komandieri") iecēla agrāko Pētera I personīgo ārstu Laurentiju Blūmentrostu (Laurentius Blumentrost).

18. gadsimtā akadēmijā ietilpa bibliotēka, mākslas kamera, observatorija, fizikas laboratorija, ķīmijas laboratorija, preparēšanas telpa, mākslas studijas, darbnīcas un tipogrāfija. 1783.—1789. gadā pēc Džakomo Kvarengi projekta uzcēla jaunu Akadēmijas ēku.

Akadēmijas sēžu protokolus sākotnēji rakstīja latīņu valodā (1725—1733), J.A. fon Korfa vadības laikā vācu valodā (1734—1741), K. Razumovska vadības laikā atkal latīņu valodā (1742—1766), vācu valodā (1767—1772), bet no 1773. gada — franču valodā. Tikai S. Uvarova vadības laikā 1841. gadā Akadēmijas protokolus sāka rakstīt krievu valodā.

Akadēmijas prezidenti

Laurentijs Blūmentrosts, 1725.—1733. gads
Hermanis Kārlis fon Keizerlings, 1733.—1734. gads
Johans Albrehts fon Korfs, 1734.—1740. gads
Kārlis fon Brēverns, 1740.—1741. gads
Kirils Razumovskis, 1746.—1798. gads, viņa laikā Akadēmiju vadīja direktori
Ludvigs Heinrihs Nikolaji, 1798.—1803. gads
Nikolajs Novosiļcevs, 1803.—1810. gads
Sergejs Uvarovs, 1818.—1855. gads
Dmitrijs Bludovs, 1855.—1864. gads
Frīdrihs Benjamins fon Litke (Fjodors Litke), 1864.—1882. gads
Dmitrijs Tolstojs, 1882.—1889. gads
Konstantīns Konstantinovičs Romanovs, 1889.—1917. gads