Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)

Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708. gadā sadalīja astoņās lielās guberņās, kurām pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas 1713. gadā pievienoja okupēto Rīgas guberņu. 1719. gadā guberņas sadalīja provincēs. Rīgas guberņa no 1713. līdz 1726. gadam sastāvēja no Rīgas provinces un Smoļenskas provinces.

1708. gada reforma

Pēc Zviedrijas armijas iebrukuma Krievijā cars Pēteris 1708. gada 18. (29.) decembrī deva rīkojumu izveidot astoņas guberņas:

1. Arhangelogorodas guberņu ar 20 pilsētām Pjotra Goļicina vadībā;
2. Azovas guberņu ar 77 pilsētām Fjodora Apraksina vadībā;
3. Ingermanlandes guberņu ar 29 pilsētām Aleksandra Menšikova vadībā;
4. Kazaņas guberņu ar 71 pilsētu Pjotra Apraksina vadībā;
5. Kijivas guberņu ar 56 pilsētām Dmitrija Goļicina vadībā;
6. Maskavas guberņu ar 39 pilsētām Tihona Strešņeva vadībā;
7. Sibīrijas guberņu ar 30 pilsētām Matveja Gagarina vadībā;
8. Smoļenskas guberņu ar 17 pilsētām Pjotra Saltikova vadībā.

Pēc Rīgas iekarošanas cars Pēteris 1713. gada lika izveidojot Rīgas guberņu, iekļaujot tajā likvidēto Smoļenskas guberņu. 1714. gadā no Kazaņas guberņas lika atdalīt Ņižņijnovgorodas, bet 1717. gadā Astrahaņas guberņu.

1719. gada reforma

1718. gada 26. novembrī cars Pēteris apstiprināja Senāta lēmumu par Zviedrijas reģionālās pārvaldes ieviešanu Krievijā. 1719. gada 29. maijā (9. jūnijā) cars Pēteris iekarotās Zviedru Igaunijas teritorijā lika izveidot Rēveles guberņu un citās guberņās izveidot šādas provinces:

1. Arhangelogorodas guberņā: Arhangelogorodas, Gaļičas, Ustjugas, Vologdas provinces;
2. Azovas guberņā: Bahmutas, Jeļecas, Šackas, Tambovas, Voroņežas provinces;
3. Kazaņas guberņā: Kazaņas, Penzas, Svijažskas, Ufas provinces;
4. Kijivas guberņā: Belgorodas, Kijivas, Orlas, Sevas provinces;
5. Maskavas guberņā: Jurjevo-Poļskas, Kalugas, Kostromas, Maskavas, Pereslavas-Zaļeskas, Rjazaņas Perejaslavas, Suzdaļas, Tulas, Vladimiras provinces;
6. Ņižņijnovgorodas guberņā: Alatiras, Arzamasas, Ņižņijnovgorodas provinces;
7. Rīgas guberņā: Rīgas, Smoļenskas provinces;
8. Sanktpēterburgas guberņā: Beloozeras, Jaroslavļas, Narvas, Novgorodas, Pošehonas, Pleskavas, Sanktpēterburgas, Tveras, Ugličas, Veļikije Luku, Viborgas provinces;
9. Sibīrijas guberņā: Soļikamskas, Tobolskas, Vjatkas provinces.

Pēc Krievijas Impērijas dibināšanas 1721. gadā guberņu un provinču skaits vairākkārt mainījās. Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā guberņu iedalījumu provincēs atcēla un sāka veidot vietniecības.

Skatīt arī

• Krievijas Impērijas guberņas