Pērs Albins Hānsons
Pērs Albins Hānsons (Per Albin Hansson, dzimis 1885. gada 28. oktobrī Malmes pievārtē, miris 1946. gada 6. oktobrī Stokholmā) bija zviedru politiķis, Zviedrijas premjerministrs (1932—1936, 1936—1946), Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas (Sveriges socialdemokratiska arbetareparti) līderis (1925—1946).
Pērs Albins Hānsons Per Albin Hansson | |
---|---|
Pērs Albins Hānsons | |
Zviedrijas premjerministrs | |
Amatā 1936. gada 28. septembris — 1946. gada 6. oktobris | |
Prezidents | Gustavs V |
Priekštecis | Aksels Pešons-Bramstorps |
Pēctecis | Tāge Erlanders[a] |
Amatā 1932. gada 24. septembris — 1936. gada 19. jūnijs | |
Prezidents | |
Priekštecis | Fēlikss Hamrins |
Pēctecis | Aksels Pešons-Bramstorps |
Zviedrijas Aizsardzības ministrs [b] | |
Amatā 1920. gada 10. marts — 1920. gada 27. oktobris | |
Premjerministrs | Hjalmars Brantings |
Priekštecis | Ēriks Nilsons |
Pēctecis | Karls Gustavs Hammaršjolds |
Amatā 1921. gada 13. oktobris — 1923. gada 19. aprīlis | |
Premjerministrs | Hjalmars Brantings |
Priekštecis | Otto Libeks |
Pēctecis | Karls Malmrots |
Amatā 1924. gada 18. oktobris — 1926. gada 7. jūnijs | |
Premjerministrs |
Hjalmars Brantings Rihards Sandlers |
Priekštecis | Karls Malmrots |
Pēctecis | Gustavs Rozens |
| |
Dzimšanas dati |
1885. gada 28. oktobrī Malme, Zviedrija |
Miršanas dati |
1946. gada 6. oktobrī (60 gadu vecumā) Stokholma, Zviedrija |
Tautība | zviedrs |
Politiskā partija | Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Elizabete Frikberga |
Bērni | 2 |
Augstskola | Malmö Borgarskola |
Reliģija | luterānis |
Paraksts | |
[a]Ostens Undēns bija premjerministrs no 1946. gada 6. oktobra līdz 1946. gada 11. oktobrim. [b] Kara ministrs no 1920. gada 10. marta līdz 30. jūnijam. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Per Albin Hansson |
Viens no zviedru labklājības valsts (Folkhemmet) arhitektiem. Nosargāja Zviedrijas neitralitāti 2. pasaules karā, tomēr bija spiests atļaut vācu karaspēka tranzītu caur Zviedriju.
Hansona vadītā valdība 1946. gadā pieņēma lēmumu – par spīti ievērojamas Zviedrijas sabiedrības daļas un Zviedrijas karaļnama protestiem – izdot Zviedrijā internētos baltiešu karavīrus. 1994. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs oficiāli atvainojās dzīvi palikušajiem baltiešiem.
Miris ar sirdstrieku, izkāpjot no tramvaja ceļā uz mājām no darba.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pērs Albins Hānsons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Priekštecis: Felikss Hamrīns |
Zviedrijas premjerministrs 1932—1936 |
Pēctecis: Aksels Pērsons |
Priekštecis: Aksels Pērsons |
Zviedrijas premjerministrs 1936—1946 |
Pēctecis: Tāge Erlanders |