Pāvels Reifmans
Pāvels Reifmans (krievu: Павел Семёнович Рейфман; dzimis 1923. gada 29. janvārī, miris 2012. gada 15. janvārī) bija filoloģijas zinātņu doktors, Tartu Universitātes emeritētais profesors.[1]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1923. gadā Ukrainas pilsētā Umaņā. 1940. gadā Ļeņingradā ar izcilību beidzis vidusskolu un iestājies Ļeņingradas Universitātes filoloģijas fakultātē. 1941. gadā vasarā kā brīvprātīgais iestājies zemessardzē. Visu kara laiku bijis frontē un demobilizēts tika 1945. gadā. 1949. gadā pabeidzis Ļeņingradas universitāti. Ebreju diskriminācijas dēļ Ļeņingradā darbu nav atradis un devies strādāt uz Pleskavu par pasniedzēju Pedagoģiskajā institūtā.[1]
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuStrādājot Pleskavā, uzrakstījis zinātņu kandidāta disertācijas: «„Отечественные записки“ 1840-х годов (период участия в журнале Белинского)» (latviešu: 1840. gadu "Tēvzemes piezīmes" (Beļinska līdzdalības periods žurnālā)) un 1953. gadā to aizstāvējis Ļeņingradas Universitātē. Tai pašā gadā pārcēlies dzīvot uz Igaunijas pilsētu Tartu. Vispirms strādājis Tartu Skolotāju institūtā, bet no 1959. gada Tartu Universitātē. 1963. gadā kļuvis par krievu literatūras fakultātes docentu. 1973. gadā, pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas, kļuvis par profesoru. 1993. gadā ievēlēts par emeritēto profesoru. P. Reifmans lasījis lekcijas par šādiem tematiem: krievu literatūras vēsture 19. gadsimta otrā pusē, krievu un padomju žurnālistikas vēsture, krievu kritikas vēsture, krievu un padomju cenzūras vēsture.[1]
P. Reifmana četras grāmatas un daudzi desmiti literatūrzinātniskie raksti padarīja viņu par pasaulē atpazīstamu krievu literatūras zinātnieku.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Im MEMORIAM saitā "Ruthenia"(krieviski)
- ↑ Raifmana publikāciju saraksts (krieviski)