Pāns (pavadonis)
- Šis raksts ir par Saturna pavadoni. Par citām jēdziena Pāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par Saturna pavadoni. Par Jupitera pavadoni, kas agrāk bija zināms ar šādu nosaukumu skatīt rakstu Karme (pavadonis).
Pāns (grieķu: Πάν) ir Saturnam vistuvākais pavadonis. Tas ir neliels valrieksta formas pavadonis apmēram 35 kilometrus platumā un 23 km garumā, kas riņķo Enkes spraugā Saturna A gredzenā. Tas darbojas kā planetārā gredzena gans un ir atbildīgs par Enkes spraugas tīrību no gredzena daļiņām.
 Pāns. Cassini attēls. 2017. gada 7. marts. | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | M. R. Šovalters |
| Atklāšanas datums | 1990. gada 16. jūlijā |
| Orbitālie parametri[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 133,584.0±0.1 km |
| Ekscentricitāte | 0.0000144±0.0000054 |
| Apriņķojuma periods | 0.575050718 d(13.801217 h) |
| Slīpums | 0.0001°±0.0004° |
| Riņķo ap | Saturna pavadonis |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 35 × 32 × 21 km[2] |
| Vidējais rādiuss | 14.2 ± 1.3 km[2] |
| Masa | 4.95 ± 0.75 ×1015 kg[2] |
| Vidējais blīvums | 0.41 ± 0.15 g/cm³[2] |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0.001 m/s2 |
| 2. kosmiskais ātrums | ~0.006 km/s |
| Rotācijas periods | sinhronizēta |
| Ass slīpums | 0 |
| Albedo | 0.5 |
| Temperatūra | ~78 K |
Paredzējumi labot šo sadaļu
Pavadoņa esamību Enkes spraugā pirmo reizi prognozēja Džefrijs N. Cuzzi un Džefrijs D. Scargle 1985. gadā, pamatojoties uz spraugas viļņveida malām, kas norādīja uz gravitācijas traucējumiem.[3] 1986. gadā Šovalters et al. , modelējot šos traucējumus, izsecināja tā orbītu un masu. Viņi nonāca pie ļoti precīzas prognozes par to, ka pavadoņa lielā pusass ir 133603 ± 10 km un tā masa ir 5-10 ×10−12 no Saturna masas, un secināja, ka Enkes spraugā riņķo tikai viens pavadonis.[4] Faktiskā lielā pusass atšķiras par 19 km un faktiskā masa ir 8,6 ×10−12 no Saturna masas.
Pavadonis vēlāk tika ieraudzīts 1 ° leņķī no paredzētās pozīcijas. Meklēšana tika veikta ņemot vērā visus Voyager 2 attēlus un izmantojot datoru aprēķinus, lai prognozētu, vai pavadonis būs redzams pietiekami izdevīgā stāvoklī katrā no tiem. Katrs vērā ņemamais Voyager 2 attēls ar izšķirtspēju, kas pārsniedz ~ 50 km / pikseli, parāda Pānu skaidri. Kopumā tas parādās vienpadsmit Voyager 2 attēlos.[5][5][6]
Orbīta labot šo sadaļu
Pāna orbītas ekscentricitāte liek tā attālumam no Saturna atšķirties par ~ 4 km. Slīpums, kas varētu izraisīt tā pārvietošanos uz augšu un uz leju, ar šī brīža datiem nav atšķirams no nulles. Enkes sprauga, kurā riņķo Pāns, ir apmēram 325 km plata.
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Cassini zinātnieki ir aprakstījuši Pānu kā "valrieksta formas"[7] ekvatoriālās kores dēļ, līdzīgi, kā Atlasam, kas ir redzams attēlos. Grēda ir saistīta ar gredzena materiālu, kuru Pāns ir savācis no Enkes spraugas.
Pāna gredzentiņš labot šo sadaļu
Enkes spraugā ir gredzentiņš, kas sakrīt ar Pāna orbītu, norādot, ka Pāns notur daļiņas pakavveida orbītā.
Nosaukums labot šo sadaļu
Pavadonis tika nosaukts 1991. gada 16. septembrī[8] pēc mitoloģiskā Pāna, kas bija (cita starpā) ganu dievs. Tā ir atsauce uz Pāna lomu kā pavadoni — ganu. Tas arī apzīmēts kā Saturn XVIII[9] To atklāja Marks R. Šovalters 1990. gadā no vecu Voyager 2 zondes fotogrāfiju analīzes un saņēma pagaidu apzīmējumu S/1981 S 13, jo atklājuma attēli datēti ar 1981.[10]
Attēlu galerija labot šo sadaļu
-
Enkes spraugas pietuvināts attēls. Centrālais gredzentiņš sakrīt ar Pāna orbītu. -
Attēls parāda Pānu riņķojam Enkes spraugā. -
Pāns starp Saturna gredzeniem. Sānskats parāda Pānu, it kā tas būtu daļa no gredzena, kaut arī patiesībā tas riņķo tukšajā Enkes spraugā. -
Pāns attēla centrā, aizņēmis Enkes spraugu Saturna gredzenos. Tā valriekstam līdzīgā forma ir redzama no liela attāluma. -
Pāns tuvplānā. Skats no sāna. Skaidri redzams ekvatoriālais valnis.
_edge-on.jpg)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jacobson, R. A.; et al. (2008). "Revised orbits of Saturn's small inner satellites". Astronomical Journal 135: 261–263.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Porco, C. C.; et al. (2007). "Saturn's Small Inner Satellites: Clues to Their Origins". Science 318: 1602–1607.
- ↑ Cuzzi, JN un Scargle, JD, Wavy Edges Suggest Moonlet in Encke's Gap, AStrophysical Journal, Vol. 292 (May 1, 1985), pp. 276-290
- ↑ Showalter, M. R.; et al. (1986). "Satellite "wakes" and the orbit of the Encke Gap moonlet". Icarus 66: 297. doi:10.1016/0019-1035(86)90160-0.
- ↑ 5,0 5,1 Showalter, M. R. (1990). "Visual Detection of 1981 S 13, the Encke Gap Moonlet". Bulletin of the American Astronomical Society 22: 1031.
- ↑ Showalter, M. R. (1991). "Visual detection of 1981 S 13, Saturn's eighteenth satellite, and its role in the Encke gap". Nature 351: 709. doi:10.1038/351709a0.
- ↑ "PIA08320: Cruising ar Pan", Planetary Photojournal.
- ↑ IAUC 5347: Satellites of Saturn and Neptune[novecojusi saite] 1991. gada 16. septembris (pavadoņa nosaukuma došana)
- ↑ «Planet and Satellite Names and Discoverers». Gazetteer of Planetary Nomenclature. USGS Astrogeology. 2006. gada 21. jūlijs. Skatīts: 2006-08-07.
- ↑ IAUC 5052: Saturn[novecojusi saite] 1990. gada 16. jūlijs (atklāšana)