Ozoliņš
Ozoliņš (sieviešu dzimtē Ozoliņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, ceturtais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš).[1] Radies no vārda „ozols” pamazināmās formas.
Izplatība
labot šo sadaļuŠāds uzvārds pirmo reizi minēts Zviedru Vidzemes laikā 1601. gadā (Oseling) Burtnieku un Nītaures draudzes novados un 1615. gadā (Martinus Oſelins) Baltezera apkārtnē.
Uzvārdu došanas laikā 1826. gadā dažādos variantos bija bieži izplatīts visos Vidzemes guberņas draudžu novados: Allažu, Burtnieku, Madlienas, Trikātas (Ohsolin); Dzērbenes, Jaunpils, Kalsnavas, Madlienas, Opekalna, Palsmanes-Aumeistera, Slokas (Ohsoling); Alūksnes (Ohsuling); Limbažu, Umurgas (Ohſelin); Daugavgrīvas (Ohſeling); Bērzaunes, Cesvaines, Lazdonas, Ļaudonas, Slokas (Ohſohling); Allažu, Alojas, Alūksnes, Ādažu, Āraišu, Burtnieku, Gaujienas, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Kokneses, Krimuldas, Lēdurgas-Turaidas, Lielvārdes, Mazsalacas, Nītaures, Rubenes, Rūjienas, Salaspils, Siguldas, Umurgas, Valmieras, Vecpiebalgas, Velēnas (Ohſolin); Allažu, Alojas, Alūksnes, Ādažu, Āraišu, Bērzaunes, Burtnieku, Cesvaines, Cēsu, Daugavgrīvas, Ērgļu, Gaujienas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Kalsnavas, Kokneses, Lazdonas, Lēdurgas-Turaidas, Liepkalnes, Liepupes, Ļaudonas, Madlienas, Palsmanes-Aumeistera, Rubenes, Rūjienas, Salacas, Skujenes, Slokas, Smiltenes, Straupes, Umurgas, Valmieras, Vecpiebalgas, Velēnas (Ohſoling); Kalsnavas (Ohſolinſch); Ēveles, Trikātas (Ohſoliņ); Ērgļu (Ohſulen); Alūksnes, Burtnieku, Liezēres, Rūjienas, Velēnas (Ohſulin); Alūksnes, Cesvaines, Gulbenes, Madlienas, Skujenes, Opekalna, Velēnas (Ohſuling); Kalsnavas (Ooſoling); Lēdurgas-Turaidas (Osoling); Opekalna (Osuling); Liepupes, Madlienas, Nītaures (Oſolin); Ērgļu, Gulbenes, Jaunpils, Kokneses, Liepkalnes, Madlienas, Ropažu, Salaspils, Skujenes, Velēnas, Vestienas (Oſoling); Alūksnes (Oſulin, Oſuling).
1935. gada tautas skaitīšanas laikā uzvārds Ozoliņš bija 5146 personām Vidzemē (Madonas (726), Limbažu (573), Cēsu (488) apriņķos un ap Rīgu un Krustpili (724)), 2380 personām Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā (Talsu (291), Bauskas (267), Tukuma (261), Jēkabpils (244), Dobeles (173), Jelgavas (153), Jaunjelgavas (142), Ventspils (139), Kuldīgas, Liepājas apriņķos) un 366 personām Latgalē (Murmastienes (27), Lazdukalna (40), Vīksnas (32), Atašienes (18), Rudzātu, Barkavas pagastā).[2]
Cilvēki ar šo uzvārdu
labot šo sadaļu- Aigars Ozoliņš (1970) — scenogrāfs;
- Aivars Ozoliņš (1957) — žurnālists un rakstnieks;
- Alberts Ozoliņš (Alberts Ozols) (1897—1985) — latviešu svarcēlājs;
- Alfrēds Ozoliņš (1895—1986) — čellists;
- Artis Ozoliņš (1991) — pasākumu vadītājs, diskusiju moderators, žurnālists;
- Arturs Ozoliņš (1906—2003) — skolotājs, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem;
- Arturs Ozoliņš (1946) — pianists;
- Artūrs Ozoliņš (1988) — hokejists;
- Arvīds Ozoliņš:
- Arvīds Ozoliņš (1908—1996) — baletdejotājs un baletmeistars;
- Arvīds Ozoliņš (1917—2009) — skolotājs un novadpētnieks;
- Augusts Ozoliņš (1875—?) — zemnieks, Tautas padomes loceklis;
- Dāvis Ozoliņš (1856—1916) — skolotājs, folklorists un bibliotēku darbinieks;
- Edgars Ozoliņš:
- Edgars Ozoliņš (1985—2008), dižkareivis, gājis bojā Afganistānā;
- Edgars Ozoliņš (1987) — aktieris;
- Ernests Ozoliņš (1887—1942) — politiķis;
- Frīdrihs Ozoliņš (1879—1950) — politiķis un ministrs;
- Georgs Ozoliņš (1908—?) — cīkstonis;
- Gustavs Ozoliņš (1865—?) — lauksaimnieks un politiķis;
- Jānis Ozoliņš:
- Jānis Ozoliņš (1896—1941) — kordiriģents, komponists
- Jānis Ozoliņš (1908—1981) — komponists, kordiriģents, pasniedzējs un Dziesmu svētku virsdiriģents;
- Jānis Ozoliņš (1919) — čellists;
- Jānis Ozoliņš (1934) — inženieris-mehāniķis un RTU profesors;
- Jānis Ozoliņš (1938—2008) — neiroķirurgs;
- Jānis Ozoliņš (1976) — politiķis;
- Jānis Ozoliņš (1989) — hokejists;
- Jūlijs Ozoliņš (1900-1957) — virsnieks un jurists;
- Jurijs Ozoliņš (1952) — inženieris-ķīmiķis un RTU docents;
- Kārlis Ozoliņš:
- Kārlis Ozoliņš (1866—1933) — advokāts, Krievijas Valsts domes deputāts;
- Kārlis Ozoliņš (1892—?) — politiķis, 1. Saeimas deputāts;
- Kārlis Ozoliņš (1887—1959) — revidents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.;
- Kārlis Ozoliņš (1905—1987) — padomju sabiedriskais darbinieks un laikraksta "Cīņa" redaktors;
- Kārlis Ozoliņš (1994) — hokejists.
- Leopolds Ozoliņš (1937—2021) — ārsts un politiķis;
- Lukass Ozoliņš (1879—1962) — politiķis;
- Mārtiņš Ozoliņš:
- Mārtiņš Ozoliņš (1905—1989) — grafiķis;
- Mārtiņš Ozoliņš (1974) — diriģents
- Miervaldis Ozoliņš (1922—1999) — aktieris un režisors;
- Oskars Ozoliņš, inženierzinātnieks;
- Pāvils Ozoliņš (1895—1988) — veterinārārsts, LU un LLA pasniedzējs;
- Pēteris Ludvigs Ozoliņš (1907—1980) — dzejnieks;
- Pēteris Ozoliņš:
- Pēteris Ozoliņš (1923—2000) — fiziologs, pasniedzējs un LZA goda loceklis;
- Pēteris Ozoliņš (1864—1938) — aktieris un režisors;
- Rihards Ozoliņš (2001) — futbolists;
- Ronalds Ozoliņš (1973) — hokejists un treneris;
- Rūdolfs Ozoliņš (1931) — inženieris mežkopis un LLU profesors;
- Sandis Ozoliņš (1972) — hokejists;
- Staņislavs Ozoliņš (1889—?) — politiķis;
- Teodots Visvaldis Ozoliņš (1899—1981) — jurists un diplomāts;
- Valdemārs Ozoliņš (1896—1973) — komponists un diriģents;
- Voldemārs Ozoliņš (1899—1991) — arhitekts;
- Viktors Ozoliņš (1907—1989) — garīdznieks;
- Vladimirs Ozoliņš (1909—1975) — psihiatrs, RMI pasniedzējs un LPSR veselības ministrs.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2015. gada 17. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. decembrī. Skatīts: 2017. gada 2. marts.
- ↑ Latviešu valodas aģentūra