Georgs Ozoliņš
Georgs Aleksandrs Ozoliņš (dzimis Bejā 1908. gada 8. novembrī, miršanas datums nezināms) bija latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs 1938. gada Eiropas čempionātā Tallinā.[2]
| Personas dati | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1908. gada 8. novembrī | |||||||||
| Miris | datums nezināms Kazahijas PSR, PSRS[1]
| |||||||||
| Tautība | latvietis | |||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||
| Pārstāvētā valsts |  Latvija
| |||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |||||||||
| Kluba informācija | ||||||||||
| Klubs | ASK | |||||||||
| ||||||||||
Pēc nodarbošanās viņš bija namdaris.
Sporta karjera
labot šo sadaļuAr cīņas sportu Georgs Ozoliņš sāka nodarboties 1930. gadā. Pirmos vērā ņemamos panākumus viņš guva 1935. gadā, kad 6. Latvijas Vispārējos sporta svētkos grieķu-romiešu cīņā vidējā svarā izcīnīja 1. vietu, finālcīņā jau trešajā minūtē pieveicot Jāni Kavalu. Šajā gadā viņš ieguva savu pirmo medaļu Latvijas čempionātos, vidējā svarā izcīnot sudraba medaļu. Tā paša kaluma medaļu Ozoliņš ieguva arī 1936. un 1937. gadā Latvijas čempionātos. 1937. gadā viņš pirmoreiz startēja Eiropas čempionātā Parīzē, bet medaļnieku vidū neiekļuva.[3]
1938. gads bija veiksmīgākais Georga Ozoliņa cīkstoņa karjerā. Aprīlī Eiropas čempionātā viņš zaudēja tikai čempionāta uzvarētājam zviedram Ivaram Jūhansonam un izcīnīja otro vietu.[2] Oktobrī, pēc divām iepriekšējās sezonās iegūtajām otrajām vietām, viņš izcīnīja zelta medaļu arī Latvijas čempionātā.[4]
1939. gada februāra beigās Ozoliņš Latvijas-Igaunijas valstssacīkstēs tikās ar Voldemāru Rolānu. Līdzīgā cīņā punktu uzvaru 2:1 guva igauņu cīkstonis.[5] 1939. gada Eiropas čempionātā Oslo Ozoliņam iekļūt medaļnieku vidū neizdevās. Trīs zaudējumi (divi no tiem līdzvērtīgā cīņā, tiesnešu balsīm daloties) un tikai viena uzvara deva tikai 7. vietu.[6] Oktobra vidū Rīgā notika sporta biedrības ASK rīkotās Latvijas un Igaunijas labāko cīkstoņu sacīkstes. Vidējā svarā šajā gadā jau otrreiz tikās Ozoliņš ar Rolānu. Piecpadsmitā minūtē plecu uzvaru guva Ozoliņš. 1940. gada janvārī Ozoliņš uzvarēja atliktajā 1939. gada Latvijas čempionātā. Laikraksts "Sporta Pasaule" 1940. gadā Ozoliņu apbalvoja ar bronzas medaļu par 1939. gada izcilākiem panākumiem sportā.[7]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada vasarā sporta dzīvē notika ievērojamas pārmaiņas. Tiek nomainīta sporta vadība, esošie sporta klubi likvidēti un to vietā tiek izveidoti jauni pēc PSRS parauga. Ozoliņa sporta klubs ASK (Armijas sporta klubs) sportisti, tagad sacensībās piedalījās kā sporta kluba RDKA (saīsinājums no kluba krieviskā nosaukuma — Рижский дом Красной армии). 1940. gada vasarā Ozoliņš gan bija nopietni saslimis un ārstējās slimnīcā,[8] tāpēc sacensībās piedalīties nevarēja un treniņus atsāka tika oktobrī, bet pirmajās sacensībās pēc slimībās piedalījās decembrī.[9]
1941. gadā starprepubliku mačā Latvijas PSR — Igaunijas PSR Georgs Ozoliņš pieveica Kasku. Maija vidū Kijevā notika PSRS čempionāts vidējā svara cīkstoņiem. Savā apakšgrupā Ozoliņš ieguva otro vietu aiz iepriekšējā gada PSRS čempiona Grigorija Piļnova un iekļuva finālā,[10] kurā tiesības piedalīties bija ieguvuši astoņi labākie cīkstoņi, kas sacentās pēc apļa sistēmas — katrs ar katru. Pēc četrām cīņām Ozoliņam bija divas uzvaras un divi zaudējumi. Piektajā cīņā viņš guva rokas savainojumu, kas liedza tālāku dalību čempionātā. Tomēr iegūtās uzvaras nodrošināja Ozoliņam piekto vietu.[11]
Vācu okupācijas laikā Ozoliņš sacensībās piedalījās reti. Notika tikai vietējā mēroga sacīkstes, bet tajās Ozoliņam nopietnu pretinieku nebija. Šajos gados viņš guva vairākas uzvaras Rīgas čempionātos (1941, 1942).[12][13]
Jelgavā, 1944. gada jūlija vidū, tikai dažas nedēļas pirms Jelgava tika nopostīta bombardēšanas un tās radīto ugunsgrēku dēļ, Ozoliņš piedalījās šeit rīkotajās grieķu-romiešu cīņas paraugdemonstrējuma sacensībās.[14] Par Ozoliņa tālāko likteni ziņas ir skopas – rakstnieks Jānis Ūdris raksta, ka viņa onkulis Georgs Ozoliņš miris izsūtījumā Kazahstānā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Piemiņas akmens Likteņdārzā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. septembrī. Skatīts: 2019. gada 21. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Šmits, Arnolds. "G. Ozoliņš izcīna Tallinā 2. vietu". Sporta Pasaule (Nr. 486 (28.04.1938)): 1. lpp.
- ↑ "Zviedrija uzvar Eiropas meistarsacīkstēs". Rīts (Nr. 141 (25.05.1937)): 6. lpp.
- ↑ "Mucenieks (LAS), Beinarovičs (ASK), Skopāns (LAS), Daņilovs (ASK), Ozoliņš (ASK) un Bietags (LAS) — mūsu jaunie meistari grieķu-romiešu cīņā". Sporta Pasaule (Nr. 558 (24.10.1938)): 2. lpp.
- ↑ "Kristjans Palusalu saka: ...". Sporta Pasaule (Nr.615 (02.03.1939)): 4. lpp.
- ↑ "EM Oslo noslēgušās: ...". Sporta Pasaule (Nr. 640 (29.04.1939)): 1. lpp.
- ↑ ""Sporta Pasaules" zelta medaļas ...". Sporta Pasaule (Nr. 798 (08.04.1940)): 1. lpp.
- ↑ "Sports. Mūsu grieķu-romiešu meistars izveseļojas.". Brīvā Zeme (Nr. 168 (27.07.1940)): 8. lpp.
- ↑ "Georgs Ozoliņš atkal uz paklāja". Sarkanais Sports (Nr. 49(07.12.1940)): 2. lpp.
- ↑ "G. Ozoliņš PSRS meistarības finālā". Sarkanais Sports (Nr. 58 (19.05.1941)): 1. lpp.
- ↑ "Padomju cīkstoņi — augsta klase". Sarkanais Sports (Nr. 61 (26.05.1941)): 2.lpp.
- ↑ "Jaunie Rīgas meistari grieķu-romiešu cīņā". Sporta Pasaule (Nr. 5 (17.11.1941)): 1. lpp.
- ↑ "Cīkstoņu pirmais starts jaunajā sezonā". Sporta Pasaule (Nr. 57 (16.11.1942)): 2. lpp.
- ↑ "Pārējie notikumi provincē". Sporta Pasaule (Nr. 144 (17.07.1944)): 3. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- FILA profils (angliski)