Otrā Krievijas olimpiāde

Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts (1914).
Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Baltijas Olimpiskās komitejas priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts.
Otrās Krievijas olimpiādes piespraude.

Otrā Krievijas olimpiāde (krievu: II. Российская олимпиада) bija otrā Krievijas impērijas olimpiāde, kas bija plānota Rīgā no 1914. gada 6. līdz 20. jūlijam (no 19. jūlija līdz 2. augustam pēc JS). Otrajā Krievijas olimpiādē Rīgā piedalījās ap 900 sportistu no 24 Krievijas impērijas pilsētām, sacenšoties vieglatlētikas (264 sportisti), smagatlētikas, šaušanas, riteņbraukšanas, peldēšanas, vingrošanas, airēšanas un burāšanas disciplīnās, kā arī futbola un tenisa spēlē. Olimpiādes laikā 15. (28.) jūlijā sākās Pirmais pasaules karš (18. (31.) jūlijā tika publicēta Krievijas impērijas armijas mobilizācijas pavēle, bet 19. jūlijā (1. augustā) Vācijas impērija pieteica Krievijas impērijai karu), vairākas sacensības (jāšana, teniss) tādēļ nenotika.

VēstureLabot

1914. gada 28. janvārī Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) nosūtīja Vidzemes gubernatoram iesniegumu par vēlmi Rīgā rīkot Otro Krievijas olimpiādi. BOK izstrādātajā olimpiādes nolikumā tika noteikts, ka olimpiādē drīkst piedalīties tikai sportisti amatieri un sportisti, kas pārstāv organizācijas, kuras ir iestājušās kādā no dažādu sporta veidu Viskrievijas apvienībām. Pēdējais punkts liedza sacensībās piedalīties Somijas lielhercogistes sportistiem, jo Somijas sportisti nebija Viskrievijas Sporta savienības biedri. Visdrīzāk, Krievijas Olimpiskās komitejas ietekmē tika nolemts, ka spēlēs aizliegts startēt ārvalstu pilsoņiem.[1]

Organizācijas komitejaLabot

Organizācijas komitejas priekšsēdētājs bija BOK valdes priekšsēdētājs Arnolds Kārlis Lindemūts, pirmais biedrs J. Taube, sekretārs K. fon Reisners, mantzinis F. Valners, locekļi A. Hēss, O. Ķivulis, J. Plūme.[2]

Norises vietasLabot

  • Futbola sacensības sākās pirms olimpiādes atklāšanas (4.-7. jūlijā),
  • Vieglatlētikas, smagatlētikas un vingrošanas sacensības notika Rīgas Jātnieku biedrības hipodromā (6.-10. jūlijā),
  • šaušanas sacensības notika pie Salaspils (Kurtenhofas) stacijas (6.-10. jūlijā),
  • tenisa sacensības bija plānotas Ķeizarmežā (10.-12. jūlijā),
  • šosejas riteņbraukšanas sacensības notika distancē RīgaJelgava-Šauļi–Jelgava-Rīga (11. jūlijā),
  • peldēšanas sacensības pāri Lielupei notika Majoros (12.-13. jūlijā),
  • airēšanas sacensības notika Lielupē (12.-13. jūlijā).

RezultātiLabot

  • futbolā uzvarēja Maskavas komanda, otrā Rīgas, trešā Tallinas komanda,
  • 100 m, 200 m un 400 m skrējienos uzvarēja V. Arhipovs (Maskava),
  • 800 m skrējienā uzvarēja G. Fukss (Kijeva),
  • 1500 m skrējienā uzvarēja N. Vilemsons (Tallina),
  • 5000 m, 10 000 m skrējienos un 8000 m krosā uzvarēja Mikko Stecs (Helsinki),
  • 4x100 m un 4x400 m stafetē uzvarēja Rīgas "Union" komanda,
  • 110 m barjerskrējienā uzvarēja G. Gantvargs (Pēterburga),
  • 3000 m komandas skrējienā uzvarēja Pēterburgas komanda,
  • 3000 m soļošanā uzvarēja A. Kalniņš (Rīga),
  • 10 000 m soļošanā uzvarēja A. Ruks (Rīga),
  • tāllēkšanā ar ieskrējienu uzvarēja V. Leandrovs (Maskava),
  • tāllēkšanā no vietas uzvarēja N. Švedrēvics (Rīga),
  • augstlēkšanā ar ieskrējienu uzvarēja B. Abrams (Tallina),
  • augstlēkšanā no vietas uzvarēja Ē. Vanags (Rīga),
  • trīssoļlēkšanā uzvarēja G. Gantvargs (Pēterburga),
  • kārtslēkšanā uzvarēja J.-H. Martins (Rīga),
  • diska mešanā uzvarēja T. Sukatnieks (Ventspils),
  • šķēpa mešanā uzvarēja N. Švedrēvics (Rīga),
  • lodes grūšanā uzvarēja A. Birznieks (Rīga),
  • vesera mešanā uzvarēja V. Ozols (Rīga),
  • pieccīņā un desmitcīņā uzvarēja G. Gantvargs (Pēterburga),
  • virves vilkšanā uzvarēja Rīgas "Marss" komanda,
  • maratonskrējienā uzvarēja A. Kampals (Rīga),
  • brīvajā cīņā vieglākajā svarā uzvarēja I. Kurvics (Tērbata), vieglajā svarā Zaharovs (Pēterburga), vidējā svarā P. Jordāns (Rīga), pussmagajā svarā O. Kapļurs (Pēterburga), smagajā svarā E. Valtements (Tallina),
  • paukošanā ar zobenu un rapieri uzvarēja poručiks Škiļevs (Pēterburga),
  • paukošanā ar durkli uzvarēja sotņiks Agajevs,
  • svarabumbu celšanā vieglākajā svarā uzvarēja V. Šreiners (Rīga), vieglajā svarā A. Neilands (Rīga), vidējā svarā A. Zedats (Rīga), pussmagajā svarā A. Aleksandrovičs (Minska), smagajā svarā J. Krauze (Rīga),
  • svarabumbu celšanas pieccīņā vieglākajā svarā uzvarēja V. Šreiners (Rīga), vieglajā svarā A. Neilands (Rīga), vidējā svarā A. Zedats (Rīga), pussmagajā svarā A. Aleksandrovičs (Minska), smagajā svarā J. Krauze (Rīga),
  • vingrošanā uzvarēja podporučiks Ratiani (Pēterburga)
  • peldēšanā pāri Lielupei uzvarēja Rīgas peldētāji Bērziņš, Buholcs, Zanders, Blazēvičs,
  • lēcienos ūdenī no 1 m un 3 m tramplīna uzvarēja Zanders, no 5 m tramplīna Fišers,
  • šosejas velobraucienā līdz Šauļiem un atpakaļ uzvarēja A. Auns (Rīga),
  • akadēmiskajā airēšanā 2000 m vieniniekos uzvarēja Pereseļencevs (Maskava), divniekos Pereseļencevs un Naidenovs (Maskava), četriniekos Rīgas komanda (Kuļikovskis, Polītis, Eikerts, Grauners), astotniekos Maskavas komanda,
  • šaušanā ar karabīni 300 m pa diviem mērķiem uzvarēja pulkvedis Tillo (Pēterburga), ar revolveri štābskapteinis Kaļiņičenko (Tiraspole), pa "bēgošo briedi" štābskapteinis Lučinskis, ar mazkalibra šauteni štābskapteinis Smirnskis
  • šaušanā ar karabīni 300 m uzvarēja poručiks Valdens.[3]

AtsaucesLabot