Oskars Kalniņš

Oskars Kalniņš bija latviešu revolucionārs.

Oskars Kalniņš Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 29. martā Ogre, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1920. gada 20. novembrī Krišiči, Baltkrievijas SPR (tagad Kaļinkoviču rajons, Gomeļas apgabals, Baltkrievija)

Militārais dienests Valsts Krievijas Impērija Krievijas SFPR Latvijas SPR Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija Padomju Latvijas armija Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi divi Sarkanā Karoga ordeņi (1919 un 1921, pēc nāves)

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gadā Ogrē. Beidzis pilsētas skolu. Kopš 1905. gada veica revolucionāro darbu. Izmantoja pseidonīmu Uģis. 1911. gadā iestājies KSDSP. 1913. gadā arestēts par Rīgas ziepju fabrikas strādnieku streika vadīšanu, pēc trim mēnešiem izmeklēšanas un ieslodzījuma atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

No 1915. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā, kur pēc mācību komandas iziešanas bija apakšvirsnieks. Pēc tam nosūtīts uz mācībām Saratovas praporščiku skolā, 1916. gadā arestēts par pretkara propagandu, izbēdzis no ieslodzījuma. Pēc Februāra revolūcijas piedalījās Sarkanās gvardes vienību izveidošanā Maskavas Rogožskas—Simonovas rajonā, bija šī rajona: Strādnieku un kareivju deputātu izpildkomitejas loceklis, Kara revolucionārās komitejas loceklis (1917. gada oktobris—novembris), tautas milicijas priekšnieks (1917—1918).

No 1918. gada dienēja Sarkanajā armijā, bija Rogožskas—Simonovas rajona kara komisārs, 1918. gada jūnijā nosūtīts uz Austrumu fronti, kur bija 1. armijas komisārs (1918. gada jūnijs—augusts) un Revolucionārās kara padomes (RKP) loceklis (1918. jūnijs — 1919. gada aprīlis). Padomju Latvijas armijas RKP loceklis (1919). Sarkanās armijas 11. Petrogradas strēlnieku divīzijas kara komisārs (1919. gada jūlijs—septembris). No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada janvārim mācījās Sarkanās armijas Ģenerālštāba Kara akadēmijā. 1920. gada janvārī kopā ar sievu un dēlu ieradies Latvijas Republikā pagrīdes darba veikšanai, arestēts, lauka kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu. 1920. gada maijā kopā ar ģimeni apmainīts pret gūstekņiem. 1920. gadā no maija līdz septembrim mācījās Kara akadēmijā, no septembra līdz novembrim bija 4. armijas 48. strēlnieku divīzijas 143. brigādes komandieris.

1920. gada 20. novembrī kritis kaujā pret Bulaka-Balahoviča spēkiem Krišiču ciema apkārtnē, mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. Apglabāts Maskavas Brāļu kapos.

Piemiņa

O. Kalniņa vārdā nosaukta iela Uļjanovskā (улица Калнина), kurā uzstādīta O. Kalniņam veltīta piemiņas plāksne.