Vikipēdija

Operācija "Papīra Saspraude"

slepenā ASV programma vācu zinātnieku, tostarp bijušo nacistu, ievešanai ASV strādāt ASV valdības labā

Operācija "Papīra saspraude" (angļu: Operation Paperclip) bija ASV Kopīgās izlūkošanas mērķu aģentūras (JIOA) slepenā programma, ko lielākoties veica armijas pretizlūkošanas (CIC) speciālie aģenti. Programmas ietvaros vairāk nekā 1600 vācu zinātnieku, inženieru un tehniķu, piemēram, Verners fon Brauns un viņa V-2 raķešu komanda, tika pārvietoti no Vācijas uz ASV, valdības nodarbinātībai, galvenokārt laika posmā no 1945. līdz 1959. gadam. Daudzi bija bijušie nacistu partijas locekļi un daži arī bijušie līderi.[1][2]

Kurts H. Debuss, bijušais V-2 raķešu zinātnieks, kurš kļuva par NASA direktoru, sēž starp ASV prezidentu Džonu F. Kenediju un ASV viceprezidentu Lindonu B. Džonsonu instruktāžas laikā Blockhouse 34, Keipkanaveralas raķešu izmēģinājumu piebūvē.

Programmas mērķis bija gūt zinātnisku pārsvaru aukstajā karā. Līdzīgu vācu zinātnieku rekrutēšanas programmu veica arī PSRS.[3]

104 cilvēku aviācijas un kosmosa inženieru grupa armijas postenī Fort Bliss, Teksasā

Galerija

labot šo sadaļu
  •  
    Volts Disnejs, pa kreisi, un Verners fon Brauns, pa labi. Dr. Verners fon Brauns, toreizējais armijas ballistisko raķešu aģentūras (ABMA) vadīto raķešu izstrādes operāciju nodaļas vadītājs armijas postenī Redstone Arsenal, Alabamas štatā, kuru 1954. gadā apmeklēja Volts Disnejs. 1950. gados fon Brauns strādāja ar Disney Studio kā tehniskais direktors, veidojot trīs filmas par kosmosa izpēti televīzijai. Fonā ir raķetes V-2 modelis.
  •  
    ASV prezidents Dvaits D. Eizenhauers un MSFC direktors, doktors Verners fon Brauns dalās jokā. Eizenhauers viesojās Māršalā, lai piedalītos 1960. gada 8. septembra veltīšanas ceremonijā.
  •  
    ASV prezidents Kenedijs izstaigā armijas posteni Māršalā kopā ar fon Braunu. 1962. gada 11. septembris.

Galvenie dalībnieki

labot šo sadaļu
Padomnieki, kuri tika ievesti ASV
Hermanis Oberts
Aeronautikas un Raķešu zinātnieki
Hans Amtmann,[4] Herbert Axster, Anton Flettner, Erich Ball,[5] Oscar Bauschinger,[6] Hermann Beduerftig,[7] Rudi Beichel,[8] Anton Beier,[9] Herbert Bergeler,[10] Magnus von Braun, Wernher von Braun, Theodor Buchhold, Walter Burose,[11] Adolf Busemann, GN Constan,[12] Werner Dahm, Konrad Dannenberg, Kurt H. Debus, Gerd De Beek,[13] Walter Dornberger, Gerhard Drawe,[14] Friedrich Duerr,[15] Ernst R. G. Eckert, Otto Eisenhardt,[16] Krafft Arnold Ehricke, Alfred Finzel,[17] Edward Fischel,[18] Karl Fleischer,[19] Anselm Franz, Herbert Fuhrmann,[20] Ernst Geissler, Werner Gengelbach,[21] Dieter Grau, Hans Gruene,[22] Herbert Guendel,[23] Fritz Haber,[24] Heinz Haber, Karl Hager,[25] Guenther Haukohl,[26] Karl Heimburg,[27] Emil Hellebrand,[28] Gerhard Heller,[29] Bruno Helm,[30] Rudolf Hermann,[31] Bruno Heusinger,[32] Hans Heuter,[33] Guenther Hintze,[34] Sighard F. Hoerner, Kurt Hohenemser, Oscar Holderer, Hans Henning Hosenthien, Dieter Huzel,[35] Walter Jacobi, Erich Kaschig,[36] Ernst Klaus,[37] Theodore Knacke,[38] Siegfried Knemeyer, Heinz-Hermann Koelle, Gustav Kroll,[39] Werner Kuers,[40] Hermann Kurzweg,[41] Hermann Lange,[42] Hans Lindenberg,[43] Hans Lindenmayer,[44] Alexander Martin Lippisch, Robert Lusser, Hans Maus,[45] Helmut Merk,[46] Joseph Michel,[47] Hans Milde,[48] Heinz Millinger,[49] Rudolf Minning,[50] Willi Mrazek,[51] Hans Multhopp, Erich Neubert,[52] Gerhard Neumann, Hans von Ohain (Vācu reaktīvo dzinēju dizainers), Robert Paetz,[53] Hans Palaoro,[54] Kurt Patt,[55] Hans Paul,[56] Arnold Peter,[57] Theodor Poppel,[58] Werner Rosinski,[59] Heinrich Rothe,[60] Ludwig Roth, Arthur Rudolph, Friedrich von Saurma, Edgar Schaeffer, Martin Schilling,[61] Helmut Schlitt,[62] Albert Schuler,[63] August Schulze,[64] Walter Schwidetzky,[65] Ernst Steinhoff, Wolfgang Steurer,[66] Ernst Stuhlinger, Kurt Tank, Bernhard Tessmann, Adolf Thiel, Georg von Tiesenhausen, Werner Tiller,[67] JG Tschinkel,[68] Arthur Urbanski,[69] Fritz Vandersee,[70] Richard Vogt, Woldemar Voigt (Messerschmitt P.1101 dizainers), Werner Voss,[71] Theodor Vowe,[72] Herbert A. Wagner, Hermann Weidner,[73] Günter Wendt, Georg Rickhey un Walter Fritz Wiesemann.[74]

(skatīt Saraksts ar vācu raķešu zinātniekiem ASV).

Arhitektūra
Heinz Hilten [75] un Hannes Luehrsen.[76]
Elektronika - tās starpā vadības sistēmas, radari un satelīti
Wilhelm Angele,[77] Ernst Baars, Josef Boehm,[78] Hans Fichtner, Hans Friedrich,[79] Eduard Gerber,[80] Georg Goubau, Walter Haeussermann, Otto Heinrich Hirschler,[81] Otto Hoberg,[82] Rudolf Hoelker,[83] Hans Hollmann, Helmut Hölzer, Horst Kedesdy,[84] Kurt Lehovec, Kurt Lindner,[85] JW Muehlner,[86] Fritz Mueller, Johannes Plendl, Fritz Karl Preikschat, Eberhard Rees, Gerhard Reisig,[87] Harry Ruppe,[88] Heinz Schlicke, Werner Sieber,[89] Othmar Stuetzer,[90] Albin Wittmann,[91] Hugo Woerdemann,[92] Albert Zeiler,[93] un Hans K. Ziegler.
Materiālzinātne (augsto temperatūru)
Claus Scheufelen [94] un Rudolf Schlidt.[95]
Medicīna – tās starpā bioloģiskie ieroči, ķīmiskie ieroči, un kosmosa medicīna
Theodor Benzinger, Rudolf Brill, Konrad Johannes Karl Büttner, Richard Lindenberg, Walter Schreiber, Hubertus Strughold, Hans Georg Clamann, un Erich Traub.
Fizika
Gunter Guttein, Gerhard Schwesinger,[96] Gottfried Wehner, Helmut Weickmann,[97] un Friedwardt Winterberg.
Ķīmija un Ķīmiskā inženierija
Helmut Pichler, Leonard Alberts; Ernst Donath, Hans Schappert, Max Josenhaus, Kurt Bretschneider, Erich Frese

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Annie Jacobsen. Operation Paperclip: The Secret Intelligence Program to Bring Nazi Scientists to America. New York : Little, Brown un Company, 2014. Prologue, ix. lpp. ISBN 978-0-316-22105-4.
  2. ↑ «Joint Intelligence Objectives Agency». U.S. National Archives un Records Administration. Skatīts: 2008. gada 9. oktobris.
  3. ↑ "Operation "Osoaviakhim"". Russian space historian Anatoly Zak.
  4. ↑ Hans Amtmann. The Vanishing Paperclips: America's Aerospace Secret, A Personal Account, 1988. gada 1. maijs.
  5. ↑ «Ball, Erich». www.astronautix.com.
  6. ↑ «Bauschinger». www.astronautix.com.
  7. ↑ «Beduerftig». www.astronautix.com.
  8. ↑ «Beichel». www.astronautix.com.
  9. ↑ «Beier». www.astronautix.com.
  10. ↑ «Bergeler». www.astronautix.com.
  11. ↑ «Burose». www.astronautix.com.
  12. ↑ «Constan». www.astronautix.com.
  13. ↑ «De Beek». www.astronautix.com.
  14. ↑ «Drawe». www.astronautix.com.
  15. ↑ «Duerr». www.astronautix.com.
  16. ↑ «Eisenhardt». www.astronautix.com.
  17. ↑ «Finzel». www.astronautix.com.
  18. ↑ «Fischel». www.astronautix.com.
  19. ↑ «Fleischer». www.astronautix.com.
  20. ↑ «Fuhrmann». www.astronautix.com.
  21. ↑ «Werner K. Gengelbach». National Air un Space Museum. 2016. gada 16. janvāris.
  22. ↑ «Gruene». www.astronautix.com.
  23. ↑ «Guendel». www.astronautix.com.
  24. ↑ Ford Burkhart. «Fritz Haber, 86, Dies; Simulated Weightlessness of Space», 1998. gada 29. augusts. – caur NYTimes.com.
  25. ↑ «Hager». www.astronautix.com.
  26. ↑ «Haukohl». www.astronautix.com.
  27. ↑ «Heimburg». www.astronautix.com.
  28. ↑ Ap. «Emil Hellebrand Dead; Rocket Expert Was 67», 1981. gada 19. decembris. – caur NYTimes.com.
  29. ↑ «Heller». www.astronautix.com.
  30. ↑ «Helm». www.astronautix.com.
  31. ↑ «Hermann, Rudolf». www.astronautix.com.
  32. ↑ «Heusinger». www.astronautix.com.
  33. ↑ «Hueter». www.astronautix.com.
  34. ↑ «Hintze». www.astronautix.com.
  35. ↑ «Dieter Huzel». www.de.wikipedia.org.
  36. ↑ «Kaschig». www.astronautix.com.
  37. ↑ «Klaus». www.astronautix.com.
  38. ↑ «Theodore W. Knacke, USA». National Air un Space Museum. 2016. gada 16. janvāris.
  39. ↑ «Kroll». www.astronautix.com.
  40. ↑ «Kuers». www.astronautix.com.
  41. ↑ David Darling. «Kurzweg, Hermann H. (1908-2000)». www.daviddarling.info.
  42. ↑ «Lange». www.astronautix.com.
  43. ↑ «Lindenberg». www.astronautix.com.
  44. ↑ «Lindenmayer». www.astronautix.com.
  45. ↑ «Maus». www.astronautix.com.
  46. ↑ «Merk». www.astronautix.com.
  47. ↑ «Michel, Josef». www.astronautix.com.
  48. ↑ «Milde». www.astronautix.com.
  49. ↑ «Millinger». www.astronautix.com.
  50. ↑ «Minning». www.astronautix.com.
  51. ↑ «Mrazek». www.astronautix.com.
  52. ↑ «Neubert». www.astronautix.com.
  53. ↑ «Paetz». www.astronautix.com.
  54. ↑ «Palaoro». www.astronautix.com.
  55. ↑ «Patt». www.astronautix.com.
  56. ↑ «Paul». www.astronautix.com.
  57. ↑ Megan Trotter. «Cookevillian recalls secret Operation Paperclip». Herald Citizen. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. martā. Skatīts: 2020. gada 22. decembrī.
  58. ↑ «Poppel». www.astronautix.com.
  59. ↑ «Rosinski». 2010. gada 12. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. septembris.
  60. ↑ «Rothe». www.astronautix.com.
  61. ↑ «Schilling». www.astronautix.com.
  62. ↑ «Schlitt». www.astronautix.com.
  63. ↑ «Schuler». www.astronautix.com.
  64. ↑ «Schulze». www.astronautix.com.
  65. ↑ «Schwidetzky». www.astronautix.com.
  66. ↑ «Steurer». www.astronautix.com.
  67. ↑ «Tiller». www.astronautix.com.
  68. ↑ «Tschinkel». www.astronautix.com.
  69. ↑ «Urbanski». www.astronautix.com.
  70. ↑ «Vandersee». www.astronautix.com.
  71. ↑ «Voss, Werner». www.astronautix.com.
  72. ↑ «Vowe». www.astronautix.com.
  73. ↑ «Weidner». www.astronautix.com.
  74. ↑ «Wiesemann». www.astronautix.com.
  75. ↑ Lee Roop. «Rare architect's drawings show Huntsville's change from cotton town to Rocket City». al.com, 2016. gada 26. janvāris.
  76. ↑ «Luehrsen». www.astronautix.com.
  77. ↑ Wolfgang Saxon. «Wilhelm Angele, 91, Engineer in Space Program», 1996. gada 1. septembris. – caur NYTimes.com.
  78. ↑ «Boehm». www.astronautix.com.
  79. ↑ «Friedrich». www.astronautix.com.
  80. ↑ Ballato, A. (January 1, 1987). "In Memoriam Eduard A. Gerber". IEEE Transactions on Ultrasonics, Ferroelectrics, un Frequency Control 34 (1): 2. doi:10.1109/T-UFFC.1987.26903.
  81. ↑ Wolfgang Saxon. «H. Otto Hirschler, 87, Aided Space Program», 2001. gada 9. februāris. – caur NYTimes.com.
  82. ↑ «Hoberg». www.astronautix.com.
  83. ↑ Wolfgang Saxon. «Rudolf F. Hoelker, 91, Space Flight Scientist», 2003. gada 20. jūnijs. – caur NYTimes.com.
  84. ↑ «OPERATION PAPERCLIP - ARCHIVE OF DR. HORST KEDESDY». www.liveauctioneers.com.
  85. ↑ «Lindner». www.astronautix.com.
  86. ↑ «Muehlner». www.astronautix.com.
  87. ↑ «Reisig». www.astronautix.com.
  88. ↑ «Ruppe». www.astronautix.com.
  89. ↑ «Sieber». www.astronautix.com.
  90. ↑ «Albuquerque Journal Obituaries». obits.abqjournal.com.
  91. ↑ «Wittmann». www.astronautix.com.
  92. ↑ «Woerdemann». www.astronautix.com.
  93. ↑ «Albert Zeiler». 1975. gada 18. oktobris – caur NYTimes.com.
  94. ↑ «Scheufelen». www.astronautix.com.
  95. ↑ «Schlidt». www.astronautix.com.
  96. ↑ «Variable focal length focusing lens system and device therefor». google.com.
  97. ↑ «Historical Overview of NSSL: We build on the foundations established by our predecessors». www.nssl.noaa.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 22. decembrī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Operācija_%22Papīra_Saspraude%22&oldid=4177501"