Bioloģiskie ieroči

Bioloģiskie ieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto patogēnus mikroorganismus (vīrusus, baktērijas u.c.) un to toksiskos produktus, lai nodarītu kaitējumu vai izraisītu cilvēku, dzīvnieku vai augu bojāeju. Bioloģiskie ieroči var izraisīt epidēmijas un pandēmijas, iznīcināt ekosistēmas un radīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Starptautisks bioloģiskā apdraudējuma simbols

Bioloģiskie ieroči ir aizliegti saskaņā ar 1925. gada Ženēvas protokolu un 1972. gadā parakstīto Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) ieroču un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu.

Vēsture

Bioloģisko līdzekļu izmantošana militāriem mērķiem ir zināma jau kopš seniem laikiem. Piemēram, 6. gadsimtā p.m.ē. asīrieši inficēja savu ienaidnieku akas ar clavicepu. Viduslaikos ar mēri inficētus dzīvnieku un cilvēku līķus meta aplenktajās pilsētās. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā dažādas valstis izstrādāja un izmantoja bioloģiskos ieročus.

Izplatīšanas metodes

Bioloģiskie ieroči var izplatīties dažādos veidos:

• pa gaisu, izmantojot aerosolus,
• ar ūdeni un pārtiku,
• inficējoties ar kukaiņu pārnēsātājiem,
• ar kontaktu ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioloģiskie ieroči.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)