Omolona (krievu: Омолон, jakutu: Омолоон, čukču: Олёл)[1] ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Kolimas labā krasta un tās garākā pieteka.[2] Plūst pa Magadanas apgabala, Čukotkas autonomā apvidus un Sahas Republikas teritoriju. Nosaukums cēlies no jukagiru valodas omol — ‘labs’ un on — ‘upe’.[3]

Omolona
Omolona (Krievijas Tālie Austrumi)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Omolona (Krievija)
Omolona
ieteka
ieteka
Izteka Otajkačanas grēda
62°43′09″N 157°31′09″E / 62.71917°N 157.51917°E / 62.71917; 157.51917
Ieteka Kolima
68°42′29″N 158°41′50″E / 68.70806°N 158.69722°E / 68.70806; 158.69722Koordinātas: 68°42′29″N 158°41′50″E / 68.70806°N 158.69722°E / 68.70806; 158.69722
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 1114 km
Iztekas augstums 1200 m
Ietekas augstums 1 m
Vidējā caurtece 900 m³/s 
Gada notece 28,405 km³ 
Baseina platība 113 000 km² 
Galvenās pietekas Oloja, Kegaļi, Kedona

Upe sākas Kolimas kalnienes Otaikačanas grēdā. Plūst ziemeļu virzienā. 20 km no iztekas upe nonāk Augšomolonas ieplakā, kur izteikti meandrē, veidojot attekas un vecupes. Šķērsojot kalnienes grēdas, ieleja sašaurinās. Vidustecē šķērso Uļaganas ieplaku, kur krasti purvaini, upe veido daudzas attekas. Lejtecē plūst pa Kolimas zemieni, ietek Kolimā 270 km no tās ietekas jūrā. Lielākās pietekas ir Oloja, Kegaļi (labās), Kedona (kreisā). Upes baseinā klimats krasi kontinentāls, vidējā gada temperatūra -12,8 °С, absolūtais minimums -61 °C. Aizsalst oktobra vidū, ledus iziet maija beigās. Augštecē upe pārsalst.[4]

Upe kuģojama 595 km no ietekas līdz Omolonas ciemam, lejtecē izmanto koku pludināšanai. Upes baseinā nozīmīgas zelta un sudraba atradnes. Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir evenu apdzīvotais Omolonas ciems Čukotkas autonomā apvidus teritorijā. Lejpus Olojas ietekas atrodas pamestā Ustjolojas meteostacija.

Ārējās saites

labot šo sadaļu