Oloja
Oloja (krievu: Олой) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Omolona labā krasta un tās garākā pieteka. Plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no evenu valodas olog — ‘izbailes, izbīlis’.[1]
| Oloja | |
|---|---|
  izteka ieteka  ieteka | |
| Satekupes | Pravijoloja, Ļevijoloja 65°05′03″N 165°00′06″E / 65.08417°N 165.00167°E |
| Ieteka | Omolona 66°28′15″N 159°27′14″E / 66.47083°N 159.45389°EKoordinātas: 66°28′15″N 159°27′14″E / 66.47083°N 159.45389°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Garums | 414 km |
| Iztekas augstums | 630 m |
| Ietekas augstums | 129 m |
| Kritums | 501 m |
| Vidējā caurtece | 129 m³/s |
| Gada notece | 4.07 km³ |
| Baseina platība | 23 100 km² |
| Galvenās pietekas | Andilivana |
Upe sākas kalnainā apvidū autonomā apvidus dienvidrietumos netālu no Magadanas apgabala robežas, saplūstot Ļevijolojas (57 km gara) un Pravijolojas (40 km gara) upēm. Dažkārt par upes augšteci tiek uzskatīta Ļevijoloja ar kopējo upes garumu 471 km.[2] Plūst ziemeļrietumu virzienā starp Olojas grēdu ziemeļos un Ušurekčena grēdu dienvidos. Augštecē plūst pa Augšolojas ieplaku, pēc tam pa šauru ieleju šķērso kalnu grēdu atzarus. Lejtecē plūst pa plašu ieleju ar daudzām attekām un salām. Ietek Omolonas upē 360 km no tās grīvas. Galvenās pietekas ir Ilguvēma (86 km gara), Nembonda (86 km; labās), Andilivana (118 km), Kemindža (67 km; kreisās). Aizsalst oktobrī, ledus iziet maija beigās.[3]
Upes baseinā klimats krasi kontinentāls, janvārī gaisa temperatūra krīt līdz -60 °С. Raksturīga gara un auksta (oktobris — maijs) ziema un īsa, vēsa lietaina (jūnijs — septembris) siltā sezona (pavasaris—vasara—rudens), kad gaisa temperatūra paceļas līdz +4 °С — +14 °С.
Upes krasti faktiski neapdzīvoti, vienīgā apdzīvotā vieta ir sezonāli izmantotā Uļaška un pamestā Utočanas meteostacija.