Oligopols

Oligopols (grieķu: oligos — "nedaudz"; pōlēs — "pārdevējs") ir tirgus veids, kurā ir divi vai vairāki pārdevēji. Oligopola gadījumā uzņēmēji (ražotāji) vienojas par savas preces cenu. Konkurentu ieeja šādā tirgū ir ļoti grūta vai pat neiespējama. No uzņēmumiem Latvijā par oligopolajiem uzņēmumiem var minēt "Tele2" , "LMT" un "Bite", "Neste" , "Circle K" un "Lukoil".^[1]^[2]^[3]

Oligopols savukārt ir tāda tirgus struktūra, kurā dažas salīdzinoši lielas firmas ražo/pārdod visas vai lielāko daļu preču/pakalpojumu kādā konkrētā tirgū, jaunu firmu iekļūšanai šajā tirgū ir lieli šķēršļi. Daži oligopoli ražo viendabīgas preces, citi – neviendabīgas. Bieži vien atkarīgi cits no cita.^[4] Oligopolam ir raksturīgi nedaudzi pārdevēji, daudz pircēju, tiem ir iespēja iespaidot cenu līmeni, realizējamās produkcijas veids, mēģinājumi sargāt nozari no jaunpienācējiem, bet, ja tādi parādās, centieni tos pakļaut oligopolu ekonomiskajai uzvedībai, centieni izstumt sāncenšus no nozares, slēpta informācija. Ražošanā mēdz būt daudzveidīgas monopolu un oligopolu formas. Vienkāršākās oligopolu formas ir īslaicīgas vienošanās ar visdažādākajiem nosaukumiem: konvencijas, pūli, korneri, karteļi, ringi, sindikāts, trests un citas.

Oligopolu konkurences metodes labot šo sadaļu

Oligopolu konkurences metodes ir:

konkurenci ietekmē savstarpējā atkarība,
savstarpējā konkurence var novest pie cenu kara,
dažkārt tiem raksturīgas organizatoriskas struktūras, kuru priekšgalā mēdz būt kāds neformāls līderis, kas nosaka cenu līmeni konkrētā tirgus nozarē,
tiek izmantots kartelis, kurš parasti ir vienošanās, līguma forma, kurā tiek slēgti slepeni līgumi par cenu līmeni, tirgus sadale utt.^[5]