Brāļi Limjēri (franču: Lumière; Ogists Marī Luī Nikolā (franču: Auguste Marie Louis Nicolas, izrunā: /oɡyst maʁi lwi nikɔla/; dzimis 1862. gada 19. oktobrī, miris 1954. gada 10. aprīlī) un Luī Žans (franču: Louis Jean, izrunā: /lwi ʒɑ̃/; dzimis 1864. gada 4. oktobrī, miris 1948. gada 6. jūnijā))[1][2] bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji. Viņi patentēja sinematogrāfu, kas atšķirībā no Edisona radītā kinetoskopa ļāva filmu skatīšanos vairākiem skatītājiem vienlaikus.

Limjēru pirmā privātā filmu rādīšana notika 1895. gadā. Pirmā publiskā filmu rādīšana, par kuru tika pieprasīta ieejas maksa, notika 1895. gada 28. decembrī Salon Indien du Grand Café, Parīzē. Šajā dienā tika izrādītas desmit filmas.[3] Katra filma bija 17 metrus gara, kas rādīta ar projektoru ilgst apmēram 50 sekundes. 1896. gada janvārī tika izrādīta 50 sekundes garā filma L'Arrivée d'un train en gare de La Ciotat, kas ir viens no populārākajiem Limjēru darbiem.

  1. «Louis Lumière, 83, A Screen Pioneer. Credited in France With The Invention of Motion Picture.». New York Times. 1948. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2008-04-29.
  2. «Died.». Time. 1948. gada 14. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-14. Skatīts: 2008-04-29. Louis Lumière, 83, wealthy motion-picture and color-photography pioneer, whom (with his brother Auguste) Europeans generally credit with inventing the cinema; of a heart ailment; in Bandol, France.
  3. «"La première séance publique payante", Institut Lumière». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 12. septembrī. Skatīts: 2005. gada 12. septembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu