Oberons
Urāna pavadonis
(Pāradresēts no Oberons (pavadonis))
Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis. Tas ir Urāna otrs lielākais un arī otrs masīvākais pavadonis, kā arī devītais masīvākais dabiskais pavadonis Saules sistēmā.
 Voyager 2 uzņemts Oberona attēls | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Viljams Heršels |
| Atklāšanas datums | 1787. gada 11. janvārī[1] |
| Apzīmējumi | |
| Citi nosaukumi | Urāns IV |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 583 520 km[2] |
| Ekscentricitāte | 0,0014[2] |
| Apriņķojuma periods | 13,463234 d[2] |
| Slīpums | 0,058° (līdz Urāna ekvatoram)[2] |
| Fiziskie parametri | |
| Vidējais rādiuss | 761,4 ± 2.6 km (0,1196 no Zemes rādiusa)[3] |
| Virsmas laukums | 7 285 000 km² |
| Tilpums | 1 849 000 000 km³ |
| Masa | 3,014 ± 0,075 × 1021 kg (5,046 × 10−4 no Zemes masas)[4] |
| Vidējais blīvums | 1,63 ± 0,05 g/cm³[4] |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0,348 m/s² |
| 2. kosmiskais ātrums | 0,726 km/s |
| Albedo | 0,31 (ģeometriskais) |
Oberonu 1787. gadā atklāja Viljams Heršels, kas to nosauca mītiskā feju karaļa Oberona vārdā, kas bija tēls Viljama Šekspīra lugā "Sapnis vasaras naktī" (A Midsummer Night's Dream). Pavadoņa orbīta atrodas daļēji ārpus Urāna magnetosfēras. Oberons apmēram vienādās sastāvdaļās sastāv no ledus un akmens. Tā virsma ir tumša un nedaudz sarkana. Uz Oberona atrodas vairāki krāteri, kas sasniedz pat 210 km lielu diametru. 1986. gada janvārī Voyager 2 uzņēma vairākas pavadoņa bildes, kopumā ir nofotografēts 40% no virsmas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Herschel, W. S. (1787). "An Account of the Discovery of Two Satellites Revolving Round the Georgian Planet". Philosophical Transactions of the Royal Society of London 77: 125–129. doi:10.1098/rstl.1787.0016. JSTOR 106717.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Planetary Satellite Mean Orbital Parameters». Jet Propulsion Laboratory, California Institute of Technology.
- ↑ Thomas, P. C. (1988). "Radii, shapes, and topography of the satellites of Uranus from limb coordinates". Icarus 73 (3): 427–441. Bibcode 1988Icar...73..427T. doi:10.1016/0019-1035(88)90054-1.
- ↑ 4,0 4,1 Jacobson, R. A.; Campbell, J. K.; Taylor, A. H.; Synnott, S. P. (June 1992). "The masses of Uranus and its major satellites from Voyager tracking data and earth-based Uranian satellite data". The Astronomical Journal 103 (6): 2068–2078. Bibcode 1992AJ....103.2068J. doi:10.1086/116211.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oberons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- NASA profils Arhivēts 2007. gada 1. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |