Norijs
Norijs[1] (norry vai nori) jeb Kambodžas bambusa vilciens (khmeru: ណូរី, no angļu: lorry — kravas automašīna) ir improvizēts dzelzceļa transportlīdzeklis Kambodžā.[2] Šie vilcieni brauc ar ātrumu līdz 50 km/h pa šaursliežu (1000 mm platuma) dzelzceļiem Batambangas un Poipetas apkaimē.
Vēsture un mūsdienas
labot šo sadaļuSliežu tīkls, kuru pirms Otrā pasaules kara uzbūvēja Francijas koloniālā valdība, tika praktiski pamests Sarkano khmeru režīma laikā. Atlikušie maršruti pēc koloniālistu aiziešanas lielākoties tika demontēti vai pamesti, un tie tika saglabāti tikai netālu no Batambangas un Poipetas pilsētām.
2006. gadā BBC ziņoja, ka nedēļā notiek tikai viens regulārais reiss un vilcienu ātrums nav daudz lielāks par ejoša cilvēka ātrumu.[3] No 2017. gada oktobra bambusa vilciens vairs nebija pieejams sākotnējā formā sakarā ar valsts centieniem atjaunot dzelzceļa līniju no Taizemes pierobežas pilsētas Poipetas līdz Pnompeņai. Tomēr bambusa vilciena kustība tika atjaunota netālu no Batambangas tuvumā esošā Wat Banan tempļa, lai rūpētos par vietējo tūrisma nozari. To bija plānots atsākt 2018. gada janvāra vidū.[4]
Brauciens ar noriju nav dārgs, turklāt noriji ir samērā ātri, tāpēc tie ir populāri, neraugoties uz rudimentāru dizainu un slikto sliežu stāvokli (bieži tās ir salauztas vai izlocītas).[3] Līdz 2016. gadam tiem nebija bremžu: bremzēšanu veica ar motoru vai, ja ātrums bija mazs, pasažieru kājām. 2016. gada augustā norijiem tika izstrādāta bremžu sistēma.
Norija vienkāršā konstrukcija un mazais svars ļauj to viegli noņemt no sliežu ceļa — ja divi noriji satiekas uz vienas līnijas, to, kura krava ir vieglāka, noņem no sliedēm un ļauj pabraukt garām otram. Vispirms tiek nocelts rāmis, pēc tam no sliedēm noceļ ratiņus. Lai atvieglotu pārvietošanu, ratiņi ir aprīkoti ar rokturiem. Līnijas beigās transportlīdzeklis tiek nocelts un pagriezts.[5]
Noriju popularitātei ir kāds precedents. 1980. un 1990. gados sakarā ar pilsoņu karu Kambodžā pirmie vagoni bija platformas, ko izmantoja mīnu atklāšanai un iznīcināšanai, brauciens pirmajā vagonā bija par brīvu, bet otrajā — par puscenu. Neskatoties uz acīmredzamo risku, šīs iespējas bija populāras.[6]
Noriju būve notiek turpat sliežu ceļu tuvumā esošajos ciematos. Viena šāda transportlīdzekļa, kam tērauda rāmi pārklāj ar bambusa stiebriem un kas balstās uz riteņiem, kas ņemti no pamestām cisternām, izgatavošana prasa apmēram četras dienas.[5]
Sākotnēji tos vienkārši stūma, izmantojot airus, tagad tos darbina nelieli motociklu vai traktoru motori ar siksnas piedziņu tieši uz aizmugurējo asi, nodrošinot maksimālo ātrumu 40 km/h un vairāk. Degvielu iegādājas maršruta tuvumā esošajos ciematos, piegādā stikla traukos, un platformas pārvadā visu piemēroto kravu, ieskaitot cilvēkus, mājlopus, motociklus un rīsus.
2008. gada februārī tika paziņots par projektu atjaunot dzelzceļa līnijas no Siaņukvilas (Sihanoukville) uz Pnompeņu, no Pnompeņas uz Poipetu un uz Sisophonu (Sisophon, Serei Saophoan) netālu no Taizemes robežas (tās pilnīgi iznīcināja Sarkano khmeru režīma laikā). To bija paredzēts pabeigt 2009. gada beigās. Līdz 2011. gada maijam šis projekts bija realizēts tikai no Pnompeņas līdz Siaņukvillai.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kambodžā grasās slēgt tūristu iecienīto bambusa vagoniņu dzelzceļu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-19.
- ↑ «Cambodia: Getting there & around». Lonely Planet Publications. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. janvāris. Skatīts: 2009. gada 15. decembris.
- ↑ 3,0 3,1 Guy De Launey. «Cambodians ride the bamboo railway», 2006. gada 4. jūlijs.
- ↑ «NEW Bamboo Train». All About Battambang. May 2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. februārī. Skatīts: 2019. gada 19. novembrī.
- ↑ 5,0 5,1 «Cambodia – Bamboo Railway». Journeyman Pictures. Australian Broadcasting Corporation. 2006. gada 27. novembris.
- ↑ «Cambodia: Getting there & around». Lonely Planet Publications. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. februārī. Skatīts: 2009. gada 15. decembris.
- ↑ Guy De Launey. «Cambodia's railway system is set to join the modern era», 2010. gada 4. oktobris.