Nootropie līdzekļi
Nootropais līdzeklis (grieķu: noos — 'domāšana', tropos — 'virziens') ir preparāts, kas aktivē galvas smadzenes, uzlabo atmiņu, veicina mācīšanos, kā arī paaugstina uzmanību. Nosaukumu „nootropais līdzeklis” 1972. gadā deva rumāņu ķīmiķis Kornēlijs Žiurdžea. Pirms tam jau 1964. gadā viņš bija radījis pirmo šīs grupas preparātu — piracetāmu. Tiek uzskatīts, ka vairums šīs grupas preparātu darbojas, imitējot galvas smadzeņu neiromediatora gammaaminosviestskābes (GASS) metabolisko iedarbību. Nootropo līdzekļu iedarbība, atšķirībā no psihostimulatoriem, izpaužas, tos lietojot ilgstoši (6—12 nedēļas), kā arī nav novērojams būtisks fizisko darba spēju pieaugums. Nootropos līdzekļus lieto cilvēkiem ar dažādām intelektuālām atpalicības formām, koncentrēšanās traucējumiem, pēc insulta, galvas traumām, iekaisumiem u.c. slimībām.[1]
Piemēri
labot šo sadaļuPar tradicionālajiem nootropajiem līdzekļiem uzskata racetāmus: piracetāmu, oksiracetāmu, aniracetāmu, noopept u.c. Pie tiem pieskaita arī afinilus: modafinilu, adrafinilu u.c.
Plašākā nozīmē nootropie līdzekļi var būt visi, kas paaugstina prāta darbību, tai skaitā kofeīns un amfetamīni, kā arī atsevišķi uztura bagātinātāji, piemēram, teanīns, žeņšeņs un ginks. Dažkārt arī fenibutu uzskata par nootropo līdzekli.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga : Zāļu infocentrs, 2002. 275. lpp. ISBN 9789984193311.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nootropie līdzekļi.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |