Nokarenais tragantzirnis
Nokarenais tragantzirnis (Astragalus penduliflorus) ir tragantzirņu suga. Tai ir ļoti šaurs izplatības areāls — tā ir sastopama tikai vietumis Eiropā un Āzijā. Mazskaitlīgas atradnes konstatētas Skandināvijā, centrālajā un rietumu Eiropā, kā arī Latvijā, kur tai ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija Latgalē.
| Nokarenais tragantzirnis Astragalus penduliflorus (Lam.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Ģints | Tragantzirņi (Astragalus) |
| Suga | Nokarenais tragantzirnis (Astragalus penduliflorus) |
 Nokarenais tragantzirnis Vikikrātuvē | |
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuNokarenais tragantzirnis ir daudzgadīgs, 40—120 cm garš lakstaugs, kurš ir klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem. Stublājs ir pacils vai stāvs, zaro un ir diezgan trausls. Lapas ir nepāra plūksnaini saliktas no 7—15 pāriem eliptisku lapiņu; tās virzienā uz lapas galu lapiņas kļūst sīkākas. Pie pamata ir nelielas, veselas pielapes. Ziedi lapu žāklēs garkātainos, blīvos ķekaros stublāja un zaru galā. Ziedi nokareni, kauss zvanveidīgs, klāts ar tumšbrūniem matiņiem, vainags tumšdzeltens. Parasti ķekarā ir 4—12 ziedi. Noziedot veidojas liela, uzpūsta, nokarena un apmatota viencirkņa pāksts. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «nokarenais tragantzirnis - Astragalus penduliflorus Lam. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-02-17.