Nida (Latvija)

ciems Rucavas novada Rucavas pagastā, Latvijā
(Pāradresēts no Nida (Rucavas novads))
Šis raksts ir par ciemu Rucavas pagastā. Par apdzīvotu vietu Lietuvā skatīt rakstu Nida (Lietuva).

Nida (agrāk arī Nidas ciems, Nidasciems) ir vēsturisks zvejnieku ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Nidas tīreli un Baltijas jūru, pie Latvijas—Lietuvas robežas. Centrālo Nidas ciema daļu tradicionāli sauc par Nidu, dienvidu galu par Božu ciemu, ziemeļu galu — par Brustu ciemu (nav saglabājusies neviena ēka).

Nida
Mazciems
Nida
Nida (Latvija)
Nida
Nida
Koordinātas: 56°5′36″N 21°3′52″E / 56.09333°N 21.06444°E / 56.09333; 21.06444Koordinātas: 56°5′36″N 21°3′52″E / 56.09333°N 21.06444°E / 56.09333; 21.06444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dienvidkurzemes novads
Pagasts Rucavas pagasts
Augstums 1 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 8
Pasta nodaļa Rucava (LV-3477)
Nida Vikikrātuvē

Ciems atrodas Papes dabas parka teritorijā. Nidā atrodas Nidas pludmale — Latvijai neraksturīga oļaina pludmale, kas ir dabas piemineklis. Oļainais krasta valnis ir 25-30 m plats un 0,5 m augsts dabīgs krāvums, kas radies atkāpjoties Litorīnas jūrai. Sastopami piena kvarca oļi. Nidas "Gaigalu" mājās ir izveidots jūras izskaloto priekšmetu muzejs.

Ciems pirmoreiz rakstos minēts 1561. gadā kā Nidaw. 18. gadsimtā Nidas un Papes ciemiem bija tiesības tāpat kā Sventājai "ar četrām lielām laivām (šūtēm (vācu: schuiten)) vest zivis uz Dancigu un atpakaļbraucienā ņemt no turienes līdzi citas preces".[2] Ciems piederēja Būtiņģes muižai, kas tagad ir Lietuvas teritorijā. 1919. gadā Nidas ciemā nodibinājās skola, kas slēgta 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Nidas skolā Eduards Rozenštrauhs esot sacerējis dziesmu "Zilais lakatiņš".[3] 20. gadsimta 30. gados Nidas ciemā bija vairāk nekā 300 iedzīvotāju un ciema 70 saimniecības aizņēma piecus kilometrus garu piekrastes joslu.[4]

Nidas ciema zvejnieku-zemnieku sēta "Jūrmalnieki"[5] un zemnieku sēta "Gaiļi"[6] ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Nidā dzimuši gleznotājs Miķelis Golts (1922—2007) un Balvu mūzikas skolas dibinātājs Ilmārs Sležis (1935—1997).

Ārējās saites

labot šo sadaļu