Nida (Lietuva)

Šis raksts ir par pilsētas daļu Lietuvā. Par ciemu Latvijā skatīt rakstu Nida (Latvija).

Nida (lietuviešu: Nida, kursenieku: Nīde, vācu: Nidden[1]) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā. Atrodas Kuršu kāpās, Neringas pilsētas dienviddaļā. Ir Neringas pašvaldības centrs.

Nida
Nida
Nida (Lietuva)
Nida
Nida
Koordinātas: 55°18′10″N 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°E / 55.30278; 21.00556Koordinātas: 55°18′10″N 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°E / 55.30278; 21.00556
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Neringa
Augstums 119 m
Iedzīvotāji
 • kopā 2 385
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Nida Vikikrātuvē

Neringa ir iecienīta kūrortvieta, kuru ik gadu apmeklē ap 700 tūkstoši atpūtnieku no Lietuvas un pārējās Eiropas, jo īpaši Vācijas. Šeit atrodas Parnidžu kāpa, uz kuras uzbūvēts saules pulkstenis.

VēstureLabot

Nida (vācu: Nidden) pirmoreiz minēta Teitoņu ordeņa dokumentos 1429. un 1497. gadā. Tolaik tā atradusies apmēram 2 km uz dienvidiem no pašreizējās atrašanās vietas. Ceļojošo kāpu draudu dēļ tā 1784. gadā pārcēlās uz pašreizējo vietu. Līdz 1945. gadam Nida piederēja Austrumprūsijai.

1874. gadā uz Urbo kalna tika uzbūvēta Nidas bāka. Otrā pasaules kara laikā to sagrāva vācu karaspēks. 1945. gadā bāka tika atjaunota. 1961. gadā Nidas ciems tika iekļauts Neringas pilsētas sastāvā.

SlavenībasLabot

20. gadsimta pirmajā pusē Nida kļuva pazīstama kā mākslinieku pulcēšanās vieta (Künstlerkolonie Nidden). Šeit uzturējušies Maksis Pehšteins, Kārlis Šmits-Rotlufs, Kārlis Cukmajers, Ernsts Ludvigs Kirhners un citi. Nobela prēmijas literatūrā laureāts Tomass Manns no 1930. līdz 1932. gadam šeit dzīvoja vasarā. Šeit tika sarakstīts daļa no romāna Jāzeps un viņa brāļi (Joseph und seine Brüder). Viņa vasarnīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tajā atrodas kultūras centrs ar nelielu Mannam veltītu memoriālo ekspozīciju. Nidu apmeklējis arī cits Nobela prēmijas laureāts, franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs.

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 253. lpp.

LiteratūraLabot

  • Nida. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. XVI. — Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2009