Nevēža (lietuviešu: Nevėžis) ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka. Upes garums ir 209 km, un tā tek tikai Lietuvas teritorijā, tādējādi tā ir otrā garākā upe pēc Šventojas, kas tek tikai valsts teritorijā. Nevēžas izteka atrodas Anīkšču rajona pašvaldībā, tā tek ziemeļrietumu virzienā, bet Panevēžā pagriežas uz dienvidrietumiem, un cauri Ķēdaiņiem, ietek Nemunā uz rietumiem no Kauņas.

Nevēža
Valsts karogs: Lietuva   lietuviešu: Nevėžis
Nevēža pie Ķēdaiņiem
Nevēža pie Ķēdaiņiem
Izteka Paraišču purvs, Anīkšču rajons
55°32′19″N 23°54′46″E / 55.53861°N 23.91278°E / 55.53861; 23.91278
Ieteka Nemuna
54°55′54″N 23°45′19″E / 54.93167°N 23.75528°E / 54.93167; 23.75528Koordinātas: 54°55′54″N 23°45′19″E / 54.93167°N 23.75528°E / 54.93167; 23.75528
Garums 209 km
Vidējā caurtece 33,2 m³/s 
Baseina platība 6140 km² 
Nevēža Vikikrātuvē

Nevežas baseins ir 6140 km². Vidējais upes platums 15–30 metri, dziļums 2–3 metri. Upe tek Viduslietuvas zemienē. Apmēram 70 pietekas, no kurām galvenās: Alanta, Joda, Upīte, Linkava, Obeliss, Barupe, Giņja (kreisās), Josta, Kiršina, Liaude, Kruosta, Dotnuvele, Smilga, Šušve, Aluona, Striuna (labās).

Nevežā notiek saimnieciskā zvejniecība. Upes vārdā nosaukts lietuviešu basketbola klubs Ķēdaiņu "Nevėžis".

13. gadsimtā Nevēžas upes baseinā atradās Upītes un Deltuvas zemes, kas atradās žemaišu pakļautībā. 14. gadsimta sākumā Nevēžas upes kreisā krasta zemes pakļāva Lietuvas dižkungs Vītenis. Nevēžas upe ilgstoši bija Žemaitijas austrumu robeža.