Atvērt galveno izvēlni
Kampaņai veltīta pastmarka
Kampaņai veltīta pastmarka

Neskarto zemju kampaņa (krievu: Освое́ние целины́) bija PSRS Komunistiskās partijas Pirmā sekretāra Ņikitas Hrusčova organizēta kampaņa, kuras mērķis bija uzart neapstrādātās Kazahstānas un Sibīrijas stepju zemes, lai ievērojami palielinātu valstī iegūtu graudu ražas. Kampaņas rezultātā 1963. gadā PSRS aparto zemju platība palielinājās par 42 miljoniem hektāru, taču intensīvai graudu audzēšanai vāji piemērotā augsne un kontinentālais klimats nespēja nodrošināt stabilas graudu ražas, un Hruščova varas beigās PSRS nācās iepirkt labību ārzemēs.

VēstureLabot

Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot kampaņu, kuru 1954. gada sākumā apstiprināja PSKP Centrālās komitejas plēnums. Kampaņas mērķis apart zemes Kazahstānā, Sibīrijā, Urālos, Volgas reģionā un Ziemeļkaukāzā un tādējādi iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus un nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepes sāka apstrādāt un sēt graudus. Sākotnēji līdz 1955. gadam bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 28—30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.

Pirmo gadu ražas bija ļoti nestabilas, neražām sekoja rekordražas, taču kopumā stepes augsne ātri noplicinājās. Neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo augšņu apstrādāšanas nodrošināšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.[1] Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot sējumus. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ raža izgāzās, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnu graudu.[2]

1956. gads deva rekordražu, 1954. un 1958. bija vidēji, bet 1955. un 1957. gados bija neraža. No 1959. gada ražas apjomi turpināja kristies. Neskarto zemju ražība padomju primitīvās un nesaimnieciskās zemkopības dēļ bija ievērojami zemāka par klimatiski līdzvērtīgās Kanādas Saskačevanas provinces graudu ražām.[3]

Pēc Hruščova gāšanas 1964. gadā, neskarto zemju apstrādāšana turpinājās. 1964. gadā bija liela raža, bet 1965. neraža bija vēl smagāka par 1963. gadu, taču 1972. gadā atkal bija jauna rekordraža. Pakāpeniski augsnes apstrādē sāka izmantot piemērotākus traktorus, seklos arklus, veikt kultūru rotāciju un plašāku minerālmēslu lietošanu, tā samazinot augsnes eroziju un nodrošinot stabilākas ražas. Graudu audzēšana Neskartajās zemēs bija sarežģītāka un gandrīz divreiz dārgāka nekā Ukrainā. Lai arī kampaņas sākumā uz šo reģionu nosūtīja lielāko daļu valsts traktoru un kombainu, ražas novākšanai regulāri trūka tehnikas, kā arī pieredzējušu tās vadītāju. 1966. gadā ražas novākšanai uz Kazahstānu nosūtīja 17 000 kombainierus, 1968. gadā uz republiku atkal nosūtīja 12 000 kombainierus, bet 1972. gadā 15 000. Tā kā kombainiera darbs bija sezonāls, liela daļa no Kazahstānā apmācītājiem cilvēkiem ātri izvēlējās pāriet uz stabilāku darbu rūpnīcās.[4]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot