Nerodimka (upe)

Nerodimka (serbu: Неродимка; albāņu: Nerodimja, Nerodime) ir upe Kosovas Nerodimljes reģionā, 41 km gara Lepenacas upes kreisā pieteka. Tā ir vienīgais Eiropas upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās,[1] sadaloties divās attekās. Kreisais atzars ieplūst Melnajā jūrā, bet labais — Egejas jūrā.[2]

Nerodimka
Nerodimkas bifurkācija
Nerodimkas bifurkācija
Nerodimka (upe) (Kosova)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Nerodimka (upe) (Eiropa)
Nerodimka (upe)
ieteka
ieteka
Izteka Nerodimkas kalns
42°21′48″N 21°03′10″E / 42.36333°N 21.05278°E / 42.36333; 21.05278
Ieteka Lepenaca (pie Kačanikas)
42°13′31″N 21°15′26″E / 42.22528°N 21.25722°E / 42.22528; 21.25722Koordinātas: 42°13′31″N 21°15′26″E / 42.22528°N 21.25722°E / 42.22528; 21.25722
Caurteces valstis Karogs: Kosova Kosova
Garums 41 km
Baseina platība 229 km² 
Nerodimka Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Nerodimkas upe sākas kā Golema Nerodimkas kalnā, un to veido divas galvenās pietekas — Golema (Velika) un Mala reka. Tās apvienojas netālu no Nerodime e Epërme ciemata (Gornje Nerodimlje). No turienes tā plūst uz Ferizajas nomali, kur notiek otrā bifurkācija (42°22′19″N 21°08′01″E / 42.37192°N 21.13366°E / 42.37192; 21.13366). Ziemeļu atzars ieplūst Sitnicas upē un galu galā Melnajā jūrā caur Ibaras, Moravas un Donavas upi; savukārt galvenais, dienvidu atzars savienojas ar citu Nerodimkas upes atzaru un kopā turpina ceļu uz Egejas jūru caur Lepenacas un Vardaras upi.[3]

Pēc Ferizajas pilsētas Kosovas dienvidos Nerodimka pagriežas uz dienvidiem un plūst gar Varos Selo, Kamena Glava, Stari Kačanik, Stagovo un Runjevo ciemiem, līdz sasniedz Kačanikas pilsētu un ieplūst Lepenacas upē.

Bifurkācija ir mākslīgi izveidota, jo savienojums tika panākts, izrokot kanālu, bet lejupējā ūdens plūsma ir dabiska.[4] 14. gadsimtā, valdnieka Milutina laikā, tika izrakts kanāls, kas savienoja Sazlijas dīķi un Nerodimkas upi, izveidojot mākslīgu bifurkāciju, jo Nerodimka plūst uz dienvidiem Lepenacas upē un tādējādi pieder pie Egejas jūras sateces baseina, savukārt Sitnica (kas ir Sazlijas dīķa atteka) plūst uz ziemeļiem, ietek Ibaras upē un pieder pie Melnās jūras baseina. Pēc Otrā pasaules kara kanāls atkal tika aizbērts ar zemi, jo iepriekš tas bija aizsērējis apkopes trūkuma dēļ.

Šīm ūdens plūsmām ir atsevišķa ietekme uz reģiona gada temperatūru. Gada vidējā temperatūra ir 9,9 °C. Siltākie mēneši ir jūlijs un augusts, vidējā temperatūra ir 18,9 °C. Aukstākais mēnesis ir janvāris, vidējā temperatūra -2,6 °C. Maksimālā gaisa temperatūra ir 32,5 °C jūlijā, savukārt zemākā -14,0 °C janvārī.[5]

Nerodimkas upē ūdens bagātību ietekmē arī atmosfēras nokrišņiem. Vidējais nokrišņu daudzums mēnesī ir 73,3 mm. Mēneši ar vislielāko nokrišņu daudzumu ir aprīlis – maijs, 105,6 mm, savukārt vismazāk to ir augustā ar 42,2 mm. 

Attīstības stratēģija un aizsardzībaLabot

Nerodimkas bifurkācija ir bijusi valsts aizsardzībā kopš 1979. gada un tā ir pasludināta par stingru savvaļas dzīvnieku rezervātu, IUCN pirmā kategorija.[4] Ferizajas pašvaldības oficiālajā emblēmā ir Nerodimkas upes bifurkācijas vizuālais attēlojums.

Šī parādība ir pievilcīga pētniekiem un apmeklētājiem, un tai ir liela nozīme izglītībā, zinātnē un tūrismā. Pilsētas rietumu daļa piedāvā ideālus apstākļus publisko zaļo zonu (parku) veidošanai, tūrisma un atpūtas attīstībai. Nerodimkas upes atzars ieiet pilsētas iekšienē, veidojot plašu rekreācijas zonu, kas pieejama arī Uroševacas bifurkācijas zonas iedzīvotājiem, iekļaujot ūdenskritumu un abu upju apvienošanos.[6]

Nerodimkas baseins veido 229 km² platību un tā nav kuģojama.

AtsaucesLabot

  1. Vlašković, Zoran. «"Осавремењена" бифуркација Неродимке» (serbu). Fond Slobodan Jovanović, 2013. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. janvārī. Skatīts: 2015. gada 5. janvāris.
  2. Strategy for Local Economic Development 2005-2007. Ferizajas pašvaldība. 2005. 8. lpp.
  3. Kosova Environmental Protection Agency. Report on the State of Nature, 2008–2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 29. aprīlī.
  4. 4,0 4,1 Gani Gashi. Hydrological heritage in the system of natural values and its protection in Kosova.
  5. Municipality of Ferizaj. Urban Development Plan of Ferizaj, December 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. februārī. Skatīts: 2021. gada 29. aprīlī.
  6. Instituti I Kosoves per mrbojiten e natyres. Values of Nature Legacy of Kosovo. Pristina, 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2021. gada 29. aprīlī.

Ārējās saitesLabot