Nere jeb Nēre (latīņu: Nerge, Nerghe) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13. un 14. gadsimta hroniku tekstā. Nere kopā ar Nalsenes un Alsenes zemēm integrējusies Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes.

Neres zemes vārds ir cēlies Neres upes nosaukuma. Neres zeme ziemeļos robežojusies ar Lietavas zemi, kas noprotams no 1390. gadā rakstītās „Jaunās Prūsijas hronikas”, kurā Vācu ordeņa karaspēks no Grodņas devās pāri Nerei uz Lietavu (latīņu: de Garten proficiscitur per Nergam in Lithwaniam).

Neres zeme atradās abpus Neres upei, ziemeļos tā robežojās ar Lietavas zemi, dienvidos ar Alsenes zemi. Rietumos aiz Nevežas upes bija žemaišu Gaižuvas zeme.

Zabiela G., Baranauskas T., Deltuvos žemė // Eskizai, Nr. 10, Ukmergė, 1999, p. 3−8.