Gaižuva

Gaižuva (lietuviešu: Gaižuva, latīņu: Geswensen vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13. un 14. gadsimtā, kad tā bija ilgstošas karadarbības zona starp Lietuvas dižkunigaitijas un Vācu ordenim pakļautajām zemēm. Pēc tam Gaižuva kopā ar citām Žemaitijas zemēm integrējusies Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas.

Nosaukums

Gaižuvas zemes (terra Geswensen) vārds ir pieminēts sakarā ar Vācu ordeņa uzbrukumiem 1292., 1294., 1348., 1352., 1364., 1365., 1370. un 1372. gadā. Uzskata, ka tās galvenie pilskalni atradās Daugelišķu (Daugeliškiai) apkārtnē, te atradās arī Ringoves un Butviloņu pilskalni. Mūsdienās Gaižuvas nosaukums ir saglabājies Gaižuveles (Gaižuvėlė) ciema nosaukumā. Ap 15 km uz dienvidaustrumiem no Gaižuvas zemes atradās Paštuvas zeme (terra Bastove) ar Jaukaču pilskalnu. Tagadējās Vilkijas vietā atradās Vilkenbergas pils (castrum Wilkenberg), ko Vācu ordenis nodedzināja 1388. gadā.

Teritorija

Gaižuvas zeme atradās Dubīsas upes baseinā, austrumos tā aiz Nevežas upes robežojās ar Deltuvas zemi, ziemeļos ar Saulenes zemi. Dienvidos aiz Nemunas upes atradās jātvingu zemes, bet rietumos žemaišu Karšuvas zeme. Mūsdienās tajā atrodas Raseiņu rajona pašvaldība ar Arjogalas un Vilkijas pilsētām.