Lārisa (pavadonis)
Divi «Voyager-2» attēli | |
---|---|
Orbitālie parametri | |
Apocentrs | 73 574 km. |
Pericentrs | 73 427 km. |
Ekscentrisms (izstiepums) |
0,001 (ļoti tuva riņķa līnijai) |
Orbitālais periods | 0,555 dienas |
Orbītas slīpums | 0.25° (pret ekvatoru) |
Fiziskie parametri | |
Izmēri | 216×204×164 km. |
Masa | ~4.2 18 kg. |
Blīvums | ~1.2 g/cm3 |
Brīvās krišanas paātrinājums |
0,0355 м/sek.2 |
Rotācijas periods |
sinhronizēts (ar vienu pusi vienmēr pagriezts pret planētu) |
Griešanās ass slīpums |
0° |
Albedo (virsmas atstarošanas koef.) |
0.09 |
Virsmas temperatūra | ~51 К (−223°С) |
Atmosfēra | nav. |
Lārisa (grieķu: Λάρισσα) ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts Lārisas, sengrieķu mitoloģiskas būtnes, Poseidona (Neptūna) mīļākās vārdā.
Atklāšana
labot šo sadaļuLārisas atklāšana tiek piedēvēta Haraldam Reitsemam (Harold J. Reitsema) 1981. gada 24 maijā novērojot zvaigžņu pārklāšanos. Tam tika dots pagaidu nosaukums S/1981 N 1. Starpplanētu zondei „Voyager-2”, pārlidojot Neptūna orbītu 1989. gadā, Lārisa tika vēlreiz atklāta, un tai tika dots jauns nosaukums S/1989 N 2. Tika nosūtīti arī pavadoņa attēli.
Fiziskais raksturojums
labot šo sadaļuLārisa ir neregulāras formas pavadonis (216×204×168 km.), iespējams, ar triecienkrāteriem pārklātu virsmu bez ģeoloģiskās aktivitātes pazīmēm. Attēlos novērojami vairāki 30-50 km. lieli krāteri. Pagaidām par šo pavadoni ir pārāk maz informācijas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lārisa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)