Nellija Zaksa
ebreju tautības Vācijas dzejniece un dramaturģe
Nellija Zaksa (vācu: Nelly Sachs; dzimusi 1891. gada 10. decembrī, mirusi 1970. gada 12. maijā) bija ebreju tautības Vācijas dzejniece un dramaturģe.
| ||||||||||||||
|
1940. gadā emigrējusi uz Zviedriju. Viņas pazīstamākais darbs ir luga Eli: Ein Mysterienspiel vom Leiden Israels (1950), tāpat sarakstījusi dzejoļu Zeichen im Sand (1962), Verzauberung (1970), kā arī izdevusi dzejas krājumus In den Wohnungen des Todes (1947), Flucht und Verwandlung (1959), Fahrt ins Staublose (1961) un Suche nach Lebenden (1971). 1966. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā par "izcilajiem liriskajiem un dramatiskajiem darbiem, kuros attēlots Izraēlas liktenis".
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nellija Zaksa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (angliski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Mihails Šolohovs |
Nobela prēmija literatūrā kopā ar Šmuelu Josefu Agnonu 1966 |
Pēctecis: Migels Anhels Asturjass |