Navarino
Navarino (spāņu: Isla Navarino) ir Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Čīles Antarktikas provinces Kabo de Hornosas komūnā. Navarino ir arhipelāga ceturtā lielākā un otra apdzīvotākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Puertoviljamsa salas ziemeļu krastā.
Navarino | |
---|---|
Isla Navarino | |
Djentesu de Navarino kalni salas vidienē | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Klusais okeāns |
Koordinātas | 55°05′S 67°40′W / 55.083°S 67.667°WKoordinātas: 55°05′S 67°40′W / 55.083°S 67.667°W |
Arhipelāgs | Ugunszeme |
Platība | 2528 km² |
Garums | 70 km |
Platums | 45 km |
Augstākais kalns |
Djentes de Navarino 1118 m |
Administrācija | |
Čīle | |
Reģions | Magaljanesa |
Lielākā pilsēta | Puertoviljamsa |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 2000 |
Navarino Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala uzvietojusies Ugunszemes arhipelāga dienvidaustrumos. Bīgla šaurums ziemeļos to atdala no Lielās Ugunszemes, Mareja šaurums rietumos — no Ostes salas, Piktona un Gorija šaurumi austrumos — no Piktona uun Lenoksa salām, bet dienvidos salas krastus apskalo Nasavas līcis. Salas ziemeļdaļa kalnaina, augstākais punkts 1118 m vjl, bet dienviddaļā pārpurvots līdzenums. Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu. Salā valda vēss piejūras klimats, biežs lietus un stiprs rietumu vējš. Visa salas teritorija ietilpst Hornas raga biosfēras rezervāta teritorijā.
Vēsture
labot šo sadaļuSalu kopš 6000 gadu tālas senatnes līdz pat 20. gadsimta vidum apdzīvoja jaganu indiāņi, kas to dēvēja par Vullu (Wulla). Pirmie eiropieši, kas izcēlās salas krastā, bija holandiešu tirgoņa Žaka l'Ermita (Jacques l'Hermite) ekspedīcija 1624. gadā. Tagadējo nosaukumu salai 1830. gadā piešķīra britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā par godu 1827. gadā notikušajai Navarino jūras kaujai Grieķijas neatkarības karā.[1] Masveidā neaborigēnie ieceļotāji salā sāka ierasties zelta drudža laikā (1884—1906), kad tika nodibināta pirmā pastāvīgā apdzīvotā vieta Puertotoro (1892) salas austrumu krastā, kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, ja neskaita Antarktikas pētniecības stacijas. 1927. gadā tika nodibināta Navarino komūnas pašvaldība. Komūnā tobrīd dzīvoja 395 cilvēki. 1953. gadā tika dibināta Puertoviljamsa.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Navarino.