Bīgla šaurums

Bīgla šaurums (spāņu: Canal Beagle) vai Onašaha (jamanu: Onašaga) ir kuģojams jūras šaurums Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas dienvidos, kas atdala Ugunszemes Lielo salu ziemeļos no mazākajām arhipelāga salām (Oste, Navarino, Gordona sala, Londonderi u.c.) dienvidos un savieno Atlantijas okeānu austrumos ar Kluso okeānu rietumos. Līdztekus Magelāna šaurumam ziemeļos un Dreika šaurumam dienvidos Bīgla šaurums ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot Dienvidameriku.

Bīgla šaurums
Bīgla šaurums
Atrodas	Argentīna Čīle
Savieno	Atlantijas okeāns Klusais okeāns
Atdala	Ugunszemes Lielā sala Oste, Navarino, Gordona sala
Koordinātas	54°52′32″S 68°08′11″W
Garums	240 km
Platums	4.8 km
Apdz. vietas krastos	Ušvaja, Puertoviljamsa
Bīgla šaurums Vikikrātuvē

Šaurums stiepjas austrumu—rietumu virzienā no Piktona salas austrumos līdz Darvina šaurumam un Kuka līcim rietumos. Šauruma austrumu daļa ir robeža starp Argentīnu un Čīli, bet rietumu daļa atrodas Čīles teritorijā. Pie Gordona salas šaurums sadalās divos atzaros. Šaurākajā vietā šauruma platums ir 4,8 km. Krasti kalnaini, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h. Šauruma ziemeļu krastā atrodas Argentīnas Tjerras del Fuego provinces centrs Ušvaja, dienvidu krastā — Čīles Antarktikas provinces centrs Puertoviljamsa.

Šauruma krastus kopš 10 000 gadu tālas senatnes apdzīvojuši jamani. Eiropiešiem šaurumu atklāja britu hidrogrāfiskā ekspedīcija (1826—1830) Filipa Pārkera Kinga vadībā, kas to nodēvēja ekspedīcijas kuģa Beagle vārdā. Pirmie eiropieši, kas apmetās šauruma krastā, bija anglikāņu misionāri 1869. gadā. Masveidā neaborigēnie ieceļotāji sāka ierasties zelta drudža laikā (1884—1906) un tam sekojošajam aitkopības bumam. 1884. gadā kā Argentīnas militārais postenis tika dibināta Ušvajas pilsēta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bīgla šaurums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)