Navarino (spāņu: Isla Navarino) ir Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Čīles Antarktikas provinces Kabo de Hornosas komūnā. Navarino ir arhipelāga ceturtā lielākā un otra apdzīvotākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Puertoviljamsa salas ziemeļu krastā.

Navarino
Isla Navarino
Navarino
Djentesu de Navarino kalni salas vidienē
Navarino (Čīle)
Navarino
Navarino
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 55°05′S 67°40′W / 55.083°S 67.667°W / -55.083; -67.667Koordinātas: 55°05′S 67°40′W / 55.083°S 67.667°W / -55.083; -67.667
Arhipelāgs Ugunszeme
Platība 2528 km²
Garums 70 km
Platums 45 km
Augstākais kalns Djentes de Navarino
1118 m
Administrācija
Karogs: Čīle Čīle
Reģions Magaljanesa
Lielākā pilsēta Puertoviljamsa
Demogrāfija
Iedzīvotāji 2000
Navarino Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Sala uzvietojusies Ugunszemes arhipelāga dienvidaustrumos. Bīgla šaurums ziemeļos to atdala no Lielās Ugunszemes, Mareja šaurums rietumos — no Ostes salas, Piktona un Gorija šaurumi austrumos — no Piktona uun Lenoksa salām, bet dienvidos salas krastus apskalo Nasavas līcis. Salas ziemeļdaļa kalnaina, augstākais punkts 1118 m vjl, bet dienviddaļā pārpurvots līdzenums. Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu. Salā valda vēss piejūras klimats, biežs lietus un stiprs rietumu vējš. Visa salas teritorija ietilpst Hornas raga biosfēras rezervāta teritorijā.

Vēsture labot šo sadaļu

Salu kopš 6000 gadu tālas senatnes līdz pat 20. gadsimta vidum apdzīvoja jaganu indiāņi, kas to dēvēja par Vullu (Wulla). Pirmie eiropieši, kas izcēlās salas krastā, bija holandiešu tirgoņa Žaka l'Ermita (Jacques l'Hermite) ekspedīcija 1624. gadā. Tagadējo nosaukumu salai 1830. gadā piešķīra britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā par godu 1827. gadā notikušajai Navarino jūras kaujai Grieķijas neatkarības karā.[1] Masveidā neaborigēnie ieceļotāji salā sāka ierasties zelta drudža laikā (1884—1906), kad tika nodibināta pirmā pastāvīgā apdzīvotā vieta Puertotoro (1892) salas austrumu krastā, kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, ja neskaita Antarktikas pētniecības stacijas. 1927. gadā tika nodibināta Navarino komūnas pašvaldība. Komūnā tobrīd dzīvoja 395 cilvēki. 1953. gadā tika dibināta Puertoviljamsa.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu