Nauka (SKS)
Nauka (krievu: Наука) jeb MLM-U (МЛМ-У) ir Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) Krievijas segmenta modulis. Tas ir pielāgots zinātnisko pētījumu un eksperimentu veikšanai. To orbītā palaida 2021. gada 21. jūlijā, un 29. jūlijā tas saslēdzās ar staciju.
Nauka Наука | |
Nauka ar moduli Pričal | |
KA veids | Orbitālās stacijas modulis |
Organizācija: | Krievija |
Starts | 21.07.2021. 14:58:25 UTC |
Starta vieta | Baikonura, PSRS 81 / 24 |
Nesējraķete | Proton-M |
NSSDC ID | 2021-066A |
SCN | 49044 |
Masa | 20 357 kg |
Orbītas elementi | |
---|---|
Centr. ķermenis | Zeme |
Orbītas veids | LEO |
Moduli izgatavoja Hruničeva centrā uz Zarja rezerves moduļa pamata. Tā iekšējais tilpums ir 70 m³, masa orbītā — 20 357 kg.
Nauka ir divi SSVP-M tipa saslēgšanās mezgli. Ar aktīvo mezglu tas ir pieslēgts pie Zvezda moduļa apakšējās pieslēgvietas. Otrā moduļa galā ir pasīvais saslēgšanās mezgls, pie kura ir pievienots modulis Pričal.
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuNauka modulis tika palaists 2021. gada 21. jūlijā 14:58:25 UTC ar nesējraķeti Proton-M. Pēc ieiešanas orbītā radās vairākas problēmas, piemēram, telemetrijas pazušana, kļūme ar dzinējsistēmu. Sākotnējais orbitālais manevrs tika atlikts par 24 stundām. 22. un 23. jūlijā tika veikti četri manevri. 24. jūlijā atkal bija problēmas ar dzinējsistēmu. 27. un 28. jūlijā tika veikti divi korekcijas manevri. 29. jūlijā notika tuvošanās stacijai. Radās problēmas ar tuvošanās sistēmu, bet tās izdevās atrisināt, un 13:29 UTC Nauka saslēdzās pie Zvezda moduļa apakšējā porta.
Dažas stundas pēc saslēgšanās negaidīti ieslēdzās Nauka dzinēji, izraisot SKS griešanos ar ātrumu 0,56 grādi sekundē. Lai kompensētu orientācijas zaudēšanu, tika iedarbināti moduļa Zvezda dzinēji, un vēlā arī kravas kuģa Progress MS-17 dzinēji. Nauka dzinējus neizdevās atslēgt, tie darbojās aptuveni 45 minūtes, līdz izbeidzās degviela modulī. Pēc tam izdevās stabilizēt staciju. SKS bija veikusi pusotru apgriezienu. 4. augustā Roskosmos pilotējamo programmu izpilddirektors Sergejs Krikaļovs pavēstīja, ka ārkārtas situāciju izraisīja Nauka vadības sistēma, kas kļūmes dēļ izpildīja algoritmu, kas ieslēdz dzinējus, kad modulis ir brīvā lidojumā un attālinās no stacijas.[1] 30. augustā RKK Energija ģenerālkonstruktors, SKS Krievijas segmenta lidojuma vadītājs Vladimirs Solovjovs izstāstīja, ka dažas stundas pēc Nauka savilkšanas saslēgšanās mezglā moduļa vadības sistēmā tika izpildīta komanda "atvirzīšanās", jo nebija bijusi pazīme "sakabe".[2]
2023. gada 9. oktobrī Roskosmos paziņoja, ka Nauka modulī no ārējā (rezerves) dzesēšanas radiatora kontūra notikusi siltumnesēja noplūde. Pamata siltuma regulēšanas kontūrs darbojās normāli.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ МКС не получила повреждений в результате инцидента при стыковке модуля "Наука" TASS, 2021-08-04
- ↑ Владимир Соловьев: полет модуля "Наука" сопровождался трудностями РИА Новости, 2021-08-31
- ↑ «Роскосмос» сообщил об утечке теплоносителя на модуле «Наука» 2023-10-09
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nauka.