Narvas aplenkums

Narvas aplenkums (igauņu: Narva piiramine, krievu: Осада Нарвы, zviedru: Belägringen av Narva) bija Krievijas karaspēka uzbrukums Narvai Lielā Ziemeļu kara laikā, četrus gadus pēc krieviem neveiksmīgās Narvas kaujas. 1704. gada 9. augustā krieviem izdevās Narvu ieņemt. Sākās tās aizstāvju un civiliedzīvotāju slaktiņš, kuru pārtrauca Pētera I iejaukšanās. Pēc desmit dienām turpat Narvā tika parakstīts Narvas līgums, kura rezultātā Polijas—Lietuvas ūnijas Sandomežas konfederācija, kura atbalstīja Augustu II Stipro iestājās karā Krievijas pusē. Atlikušie Narvas pilsoņi septembrī rātsnamā zvērēja uzticību Pēterim I.

Narvas aplenkums
Daļa no Lielā Ziemeļu kara
Datums 1704. gada 27. jūnijs - 1704. gada 9. augusts Vieta Narva, Zviedru Vidzeme (Igaunija) 59°22′00″N 28°11′00″E Iznākums krievu uzvara, Narvas līgums
Karotāji
Krievijas cariste	Zviedrija
Komandieri un līderi
Pēteris I Georgs Ogilvī	Rūdolfs Horns
Spēks
20 000	3 800 kājnieku un 1 300 kavalēristu
Zaudējumi
līdz 3 000 kritušo un ievainoto	3 200 kritušo un ievainoto, 1 900 gūstekņu
Vieta starp Igaunija Vieta starp Igaunija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Narvas aplenkums.